Vācu zinātnieki ir atraduši jauna veida antibiotiku – tieši cilvēka degunā 28
Tībingenas Universitātes zinātnieki ir atklājuši deguna gļotādā vielu, ko var izmantot cīņā pret bakteriālām infekcijām un sēnītēm, vēsta DW.
Pētnieku atklājums palīdzēs radīt jaunas plaša spektra antibiotikas. Vācijas zinātnieki ir atklājuši molekulu, kas piemērota jaunu plaša spektra antibiotiku radīšanai. Tā ir izolēta no specifiskiem Staphylococcus epidermidis baktēriju celmiem, kas sastopami uz deguna iekšējās sienas gļotādas un cilvēka ādas virsmas, un ir nosaukta par epifadīnu.
Par šo zinātnisko atklājumu decembra beigās tika ziņots Tībingenas Universitātes tīmekļa vietnē Vācijā.
Eksperti, kas pēta mikrobu spējas cīņā ar infekcijām, norāda, ka epifadīns ir efektīvs ne tikai pret baktērijām, kas tieši konkurē ar Staphylococcus epidermidis, bet arī pret tām, kas cilvēka organismā ir citās dzīvotnēs, piemēram, zarnās.
Jaunā antibiotika var būt efektīva arī pret dažām sēnītēm, bet jo īpaši pret potenciālo patogēnu Staphylococcus aureus, ko mēdz dēvēt par “slimnīcas mikrobu” un kas ir ļoti bīstams antibiotiku rezistences gadījumā.
Pētnieki savā ziņojumā skaidro, ka cilvēka degunu, ādu un zarnas kolonizē gan labdabīgas, gan patogēnas baktērijas. Šie mikroorganismi dzīvo kopā tā sauktajos mikrobiomos. Ja mikrobioms kļūst nelīdzsvarots, patogēnu skaits var palielināties un cilvēks saslimst.
Baktērija Staphylococcus epidermidis dabiski sastopama gandrīz visu cilvēku ādas un deguna mikrobiomos. Šis patogēns var izraisīt ādas infekcijas, pneimoniju, endokardītu un osteomielītu u. c. Tiek uzskatīts, ka šis nesen identificētais celms ražo aktīvo vielu epifadīnu, lai izdzīvotu pret konkurējošiem mikroorganismiem.
Līdz šim epifadīns ir jauna, iepriekš nezināma antimikrobiālo savienojumu klase, kas iznīcina noteiktus mikroorganismus un var tikt izmantota kā vadošā struktūra jaunu antibiotiku izstrādē.
Eksperimentos aktīvā viela epifadīns lieliski nogalināja patogēnu Staphylococcus aureus, kā arī naidīgas baktēriju šūnas, bojājot to šūnu membrānu. Kā norādīts universitātes ziņojumā, epifadīna ķīmiskā struktūra ir ļoti nestabila, viela ir aktīva tikai dažas stundas, tāpēc tai galvenokārt ir lokāla iedarbība. Tajā pašā laikā tā samazina mikrobioma blakussabiedru bojājumu iespējamību, kas ir izplatīta, ārstējot ar plaša spektra antibiotikām. Lai noskaidrotu, vai epifadīnu un tā atvasinājumus var izmantot terapijā, tiks veikti turpmāki pētījumi.
Šī nav pirmā reize, kad Tībingenas Universitātes zinātnieki savos pētījumos ir pievērsušies cilvēka organismam kā iespējamam jaunu zāļu avotam. Tā pati grupa 2016. gadā atklāja citu tolaik nezināmu antibiotiku vielu ar unikālu struktūru – lugdunīnu.