Vācu triecienšautene Kalašņikova piemineklī 17
Maskavas centrā 19. septembrī Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis ar pareizticīgo baznīcas priestera svētību, klātesot jaunarmiešiem un kara veterāniem, atklāja septiņus metrus augstu pieminekli ieroču konstruktoram Mihailam Kalašņikovam, kurš iegājis vēsturē kā triecienšautenes “AK-47” izgudrotājs.
Pieminekli pielabo ar slīpmašīnu
Pēc pāris dienām pieminekļa pasūtītājas Maskavas pilsētas domes pārstāvis atzina, ka ieroču grafiskajos attēlos uz pieminekļa ir kļūda, tāpēc tie būs jāpārveido. Par to tika informēts pieminekļa autors skulptors Salavats Ščerbakovs, kurš atzina, ka viņš un viņa palīgs “esot kaut ko sajaukuši”. Aiz Kalašņikova statujas uz metāla plāksnes ir atveidoti “AK-47” dažādi modeļi. Kāds vēsturnieks bija pamanījis, ka uz vienas no pieminekļa plāksnēm ir atveidots nacistu armijas triecienšautenes “StG-44” attēls, kas steidzamības kārtā ar slīpmašīnu tika atdalīts no tikko atklātā pieminekļa, kas izmaksāja 35 miljonus rubļu (538 000 dolāru), atzīmē laikraksts “The Moscow Times”. Maskavā dzīvojošais kara vēstures pētnieks Jurijs Pašoloks, kurš atklāja, ka viena uz pieminekļa atveidotajām triecienšautenēm ir “StG-44” precīza kopija, paudis sašutumu par notikušo. “Nemēģiniet man iestāstīt, ka tā ir sagadīšanās,” viņš raksta sociālajā tīklā “Facebook”. Viņaprāt, šādus neprašas skulptorus vajadzētu publiski sodīt. Ir zināms, ka vācu ieroču konstruktors Hugo Šmeisers Otrā pasaules kara laikā nonāca krievu gūstā un līdz 1952. gadam strādāja Iževskas ieroču rūpnīcā. Mūža beigās Kalašņikovs atzina, ka “aizņēmies” no Šmeisera “StG-44″ risinājumus savam”AK”.
Skulptors atzīst kļūdu
Skulptors Ščerbakovs atzinis savu kļūdu un paudis izbrīnu, ka kāds spējis to pamanīt. “Mēs šo attēlu ņēmām no informācijas avota, kur tā aprakstā bija teikts, ka tā ir “Kalašņikova triecienšautene”,” intervijā ziņu aģentūrai RBC taisnojās skulptors. Pirms pāris gadiem viņš bija iejaukts līdzīgā skandālā, kad viņa veidotā piemineklī padomju karavīram, kas dodas uz fronti, tika atveidota šautene “Mauser 98”, kas bija vācu armijas bruņojumā no 1898. līdz 1935. gadam. Šķiet, skulptora Ščerbakova reputācijai skandāli nekaitē, jo viņš regulāri saņem valsts pasūtījumus, atzīmē “MT”.
Ieroču meistaru mocīja garīga sāpe
Kalašņikova vārdā nosauktā triecienšautene “AK-47” un tās modifikācijas ir pati izplatītākā triecienšautene pasaulē, kur to esot ap simt miljoniem. Jau ordeņiem apbērts un godā celts, vēstulē Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarham neilgi pirms savas nāves 2013. gadā Kalašņikovs rakstīja, ka viņu vajā doma par tūkstošiem nāvju, ko nesis viņa izgudrojums. “Manas garīgās sāpes ir nepanesamas,” viņš atzina. “Es turpinu sev uzdot vienu un to pašu neatrisināmo jautājumu. Ja mans ierocis ir atņēmis cilvēkiem dzīvību, vai tad var būt, ka es, kristietis un pareizticīgais, esmu vainojams viņu nāvē, pat ja tie ir ienaidnieki?” Patriarha atbildē teikts, ka “Mihails Timofejevičs [Kalašņikovs] ir parādījis patriotisma un pareizas attieksmes pret valsti piemēru”.
Kalašņikova ieroču firma ir atvērusi suvenīru veikalu Šeremetjeva lidostas tirdzniecības centrā, kur interesenti var nopirkt AK triecienšautenes atveidojumu, kā arī apģērbu un citas lietas ar ieroču firmas zīmi. Firma bija plānojusi paplašināt darbību ASV plašajā ieroču tirgū, taču to 2014. gadā apturēja ASV ieviestās sankcijas pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Darbību ASV cer izvērst cita Krievijas ieroču firma “Molot”, kas nav pakļauta ASV sankcijām.
