Vācu stila platmales piespraude. Uztaisi tādu savam medniekam! 0
Pirmo nomedīto briedi varētu veselu izbāzt un pie gultas nolikt, lai ik brīdi būtu iespēja uz to paraudzīties. Bet ne vienmēr sapņi pārtop realitātē. Domāju, katram medniekam ir zināma vēlēšanās pēc iespējas paildzināt visu procesu, izbaudīt katru momentu. Katrs ir desmitiem reižu attinis filmu līdz brīdim, kad izdzirdēja pirmo brakšķi biezoknī vai ieraudzīja brieža ragu galus kaut kur zaļumos un saprata – viņš nāk! Katrs ir pārdomājis šāviena momentu un atcerējies visos sīkumos, kā briedis atrasts. Mans bija jāmeklē pa asinspēdām, bet tur pat suņus nevajadzēja – trāpījums bija sirdī un tālu dzīvnieks netika. Arī dīrājot rodas vēlme saglabāt nedaudz vairāk kā tikai trofeju.
Rudenī briežiem uzaug skaistas krēpes, viņu dižuma un vīrišķības ietvars. Pretskatā raugoties, brieža biezais krāgs ir it kā pamats varenajam kaklam, kas balsta skaisto, skulpturāli veidoto galvu un, protams, ragus. Lepnums un spēks! Es nenoturējos un, domājot par vilnas izmantošanas iespējām, dīrājot nogriezu strēmelīti krēpju, kuru izkaltēju kurtuvē.
Protams, man jau bija kas padomā. Pirmais mēģinājums ir vācu stila platmales piespraude kā dāvana jaundibināmā dāmu mednieču kluba Lady HUNT biedrenei Laumai Zīlei.
Darba gaita.
1. Ar asām šķērēm, ar pirkstiem pieturot katru šķipsnu, pie pašas ādas nogriežam vilnu. Jāņem vērā, ka visi matiņi nav vienāda garuma, tādēļ jāgriež vairāk, nekā vajadzētu iecerētā resnuma slotiņai.
2. Nogrieztās šķipsnas jāsaliek kādā kastītē, ar griezuma galu vienkopus, lai pēc tam ir vieglāk izveidot slotiņu. Lai tā smuki atvērtos, vilnu kārto ar nogriezto galu uz āru, pirkstos saspiežot otru galu. Toņu pārejas fascinē – no kakao brūna līdz rudam! Daba ir tik dāsna. Tātad slotiņai jūsu rokās jābūt aptuveni centimetru resnai. Var īpaši nepūlēties salikt matiņu pie matiņa pēc garuma, bet aptuveni vajadzētu saformēt visu vienkopus. Pēcāk lieko nogriezīsim.
3. Kad vilna cieši satverta, ar stingru, bet ne biezu diegu nosienam pie pirkstiem. Brīvi paliek apmēram pieci centimetri garuma. Diega tinums ir blīvs, bet ne vairākās kārtās, citādi pēcāk var būt grūtības ar iestiprināšanu. Kad tas paveikts, no visām pusēm sapilinām superlīmi. Tā iesūksies un saturēs gan diegu, gan vilnu. Tad saspiež visu saišķi kopā, satin stingri papīrā un pašu galu nogriež ar asu nazi, lai visi matiņi būtu viena garuma. Pēc tam drošības pēc nevis no sāna, bet no brīvā gala virzienā pret vilnu, iesprauž līmes snīpi slotiņai pa vidu līdz nosējuma vietai un nedaudz iespiež, pēc tam ar pirkstiem saplacina visu veidojumu. Jāuzmanās, lai līmes nav par daudz un tā neizspiežas ārā. Būtu labi, ja vilnas virskārta nebūtu salīmēta. Sanāca vēdekļa veida slotiņa. Kad līme saķeras, izpurinām visus matiņus, kas ir īsāki un nav salīmējušies vai sastiprināti ar diegu.
4. Piemērotus stiprinājumus rokdarbu veikalos un interneta bodēs neatradu. Bet kam gan vajag metālu, ja medniekam vienmēr pie rokas ir dabiski izejmateriāli! Mežā atrastu ragu žubura gals noderēs lieliski. Iespiežot ragu skrūvspīlēs, ar urbi izurbj caurumu, kas pēc izmēra būs piemērots vilnas slotiņai.
5. Ar Dremel rokas aparātu, ko var izmantot gravēšanai, koka, kaula, metāla, stikla apstrādei, ragā veidojam rakstus. Aizmugurē iegrebjam iedobi brošas stiprinājumam.
6. Kad raga ietvars ir gatavs, paņemam mūsu brieža vilnas slotiņu, virtuvē uz dēlīša ar asu nazi nogriežam pie paša diegu tinuma lieko vilnas garumu un sapilinām to ar superlīmi. Ļaujam sacietēt un ar karsto līmi iestiprinām ragā.
7. Šādus un citādus stiprinājumus var iegādāties mākslas un rokdarbu veikalos.
8. Gatavs!
