Vācu multimiljonārs izrāda interesi par “airBaltic” 0
Ar “airBaltic” izpilddirektoru Martinu Gausu saistītais vācu aviācijas investors Hans Rūdolfs Vērls ir gatavs sākt sarunas ar Latvijas valdību par “airBaltic” kapitāldaļu iegādi, šodien raksta laikraksts “Dienas bizness”.
Tomēr šī interese, iespējams, būtu jāvērtē piesardzīgi, jo šī uzņēmēja līdzšinējā darbības taktika nav raksturīga tipiskam investoram.
“Ar Gausa kungu esam ļoti cieši sadarbojušies aviokompānijas “dba” sanācijā, un es labprāt ar viņu atkal iesaistītos kopīgā projektā. Pašlaik konkrētas sarunas par “airBaltic” iegādi vēl nav bijušas, bet, ja Latvijas valdība pie mums vērstos, labprāt būtu gatavi runāt par “airBaltic” kapitāldaļu iegādi,” sacīja Vērls, piebilstot, ka viņa uzņēmums “Intro” pamatā nodarbojas ar aviokompāniju sanēšanu. ”airBaltic gadījumā Gausa kungs jau veic sanāciju, tā ka mums beigās diezvai atliktu vairs daudz ko tur darīt!» piebilda Vērls. «Labā lieta “airBaltic” gadījumā ir lielā šīs aviokompānijas līdzība ar “dba”! Tā pati krāsa, tas pats koncepts, tas varētu man patikt!» jūsmoja Vērls.
Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kuras apgrozījums 2010./2011.gadā sasniedza 346 miljonus eiro (242,2 mijloni latu). Aviācijā Vērls līdzīgi kā pašreizējais “airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss ienāca kā pilots. Taču Gausa un Vērla ceļi krustojās vācu zemo cenu lidsabiedrībā “dba”, kur Vērls bija īpašnieks, bet Gauss strādāja valdē. Šo aviokompāniju izdevās tik veiksmīgi sanēt, ka 2006.gadā tās pārdošana “Air Berlin” atnesa tās īpašniekiem ap 120 miljonus eiro (84 miljoni latu).
“Dba” gan ir tikai viena no daudzām aviokompānijām, ko Vērls ir pircis un pārdevis, taču vienmēr šis investors darbojies pēc vienas shēmas: lēti nopirkt, sanēt, ātri pārdot, tiklīdz stāvoklis stabilizējies. “Dba” gadījumā Vērls šo milzīgos parādos grimstošo aviosabiedrību no “British Airways” nopirka par simbolisku vienu eiro (0,70 latu), saņemot vēl 70 miljonus eiro (49 miljoni latu) bonusā.
Nevar izslēgt, ka līdzīgs scenārijs varētu darboties arī “airBaltic” gadījumā. Šajā sakarā uzmanīgu dara fakts, ka “airBaltic” 2011.gadā tika uzrādīti mākslīgi vismaz 40 miljoni latu zaudējumi, ko varēja arī nedarīt. Tādējādi apzināti tika pasliktināta “airBaltic” bilance, lai, iespējams, panāktu pārdošanas cenas samazinājumu. Līdz ar to līdz 100 miljoniem latu pasliktinātais negatīvais pašu kapitāls var tikt likts galdā kā iemesls “airBaltic” pārdošanai ar vienu eiro. Līdz ar to, pasliktinot “airBaltic” 2011.gada bilanci, varētu tikt «nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu» – mākslīgi sazīmētie zaudējumi stiprinātu valsts pozīciju tiesvedībā pret bijušo “airBaltic” vadītāju Bertoltu Fliku, gan arī, iespējams, ļautu potenciāliem investoriem labi nopelnīt.
Kā ziņots, augusta beigās Satiksmes ministrija laikraksta “Financial Times” Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par “airBaltic” akciju iegādi.
Eksperti par investoru piesaisti izteicās skeptiski, par uzskatot, ka situācija izskatās bezcerīga.
“airBaltic” ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. “airBaltic” flotē ir 32 lidmašīnas – sešas “Boeing 737-500”, astoņas “Boeing 737-300”, desmit “Fokker 50” un astoņas “Bombardier Q400Next Gen”.
