Franks Gordons: Vācu labējie Kremļa dienestā 44
Pirms trim gadiem dibinātā Vācijas partija “Alternative fűr Deutschland” (“AfD”) kopš pērngada “bēgļu plūdiem” kļūst arvien populārāka, sludinot arī niknu antiamerikānismu un antiatlantismu, visādi noniecinot Eiropas Savienību. Šī partija tagad pārstāvēta 10 Vācijas federālo zemju parlamentos un nupat guvusi izcilus panākumus, jau savā pirmajā uznācienā iegūstot 26 no 160 mandātiem Vācijas galvaspilsētas Berlīnes deputātu palātas velēšanās. Vācijas ebreju Centrālās padomes priekšsēdis Josefs Šusters paudis “nopietnas bažas” sakarā ar “AfD” straujo augšupeju, un ebreju kopienas vadītāja Minhenē Šarlote Knobloha brīdina: “AfD” panākumi liecinot, ka Vācijā atdzimstot nacisms.
Vēstures ironija šai gadījumā ir tas, ka “AfD” visnotaļ orientējas uz Putina Krieviju, kur joprojām tiek cildināta 1945. gada uzvara pār nacismu – šo “brūno mēri”.
Labēji radikālās vācu partijas “AfD” orgāns ir visai kaujinieciskais un savā stilā spalgais žurnāls “Compact” – mēnešraksts, kura metiens īsā laikā pārsniedzis 40 000 eksemplāru un kura galvenais redaktors Jirgens Elzesers regulāri uzstājas “Russia Today” (“RT”) raidījumos, solidarizējoties ar Krievijas impērisko politiku, tostarp arī Ukrainas jautājumā. Viņš cildina “tikumību un ģimenes vērtības”, kas “tik raksturīgas mūsdienu Krievijai”.
Žurnālam “Compact” ir arī variants krievu valodā, bet angliska nav… Tā redakcija rīko ikgadējas tematiskas konferences, turklāt 2014. gadā diskusiju temats bija “Frieden mit Russland” (“Miers ar Krieviju”), bet 2015. gadā – “Freiheit fűr Deutschland” (“Brīvību Vācijai”). Un te nu nāk galvenais: šīs konferences Jirgens Elzesers rīko ciešā sadarbībā ar Demokrātijas un sadarbības institūtu Parīzē, kas tapis, izpildot prezidenta Putina rīkojumu, un ko vada Natālija Naročņicka, kas žultaini nīst Baltiju un joprojām visā nopietnībā apgalvo, ka Rīga ar Vidzemi un Igauniju tiesiski piederot Krievijai saskaņā ar 1721. gada Nīštates miera līgumu.