Svētki ne visiem pa kabatai 2
Ko šāda mēroga pasākums nes vietējai koru kultūrai? Viedokļi atšķiras. Nenovērtējama ir iespēja sastapties dažādu kultūru kora dziedāšanas tradīcijām, tomēr izskan arī viedoklis, ka olimpiāde ir vācu kultūras organizācijas “Interkultur” bizness – olimpiāde pieejama vien tiem, kas gatavi dalības maksai un uzturēšanās izdevumu segšanai. Ja vēl 20 eiro no kora dalībnieka par dalību un neliela maksa par dalības kartēm starptautiskā festivālā nebūtu liels zaudējums (ja korī ir ap 40 dalībnieku – 800 eiro), tad nepatīkams pārsteigums izrādījies fakts, ka dalības maksu piemēro par katru atsevišķu pasākumu. “Ja vēlamies piedalīties divos koncertos, mums jārēķinās ar aptuveni diviem tūkstošiem eiro,” sarēķinājis jauniešu kora “Atvars” diriģents Jānis Baltiņš. “Par to korim iznāktu skaists Eiropas brauciens,” piebilst diriģents, atzīstot, ka finansiālā puse bijis viens no faktoriem, kāpēc šoreiz Pasaules koru olimpiādes laureāti no dalības atteikušies un devušies uz konkursu Lietuvā.
Arī Liepājas vokālā ansambļa “Gaismiņa” vadītāja Dzintra Orba atzīst, ka dalība pasākumā, kā arī uzturēšanās izdevumi esot augsti. “Pašvaldība nosedz autobusu, pārējais ir uz mūsu pašu pleciem. Tomēr šāds konkurss ir slieksnītis, pa kuru tu pakāpies mazliet augstāk – prieks, ka šogad varējām startēt čempionu kategorijā, spēcīgā konkurencē, to nodrošināja mūsu līdzšinējie labie panākumi starptautiskos konkursos.”
Dažādu starptautisku un liela mēroga koru pasākumu rīkošana ir kompānijas “Interkultur” darba lauks kopš 1998. gada – tā uzskatāma par vadošo koru konkursu un festivālu organizētāju. Šogad tās pārziņā ir, piemēram, arī Āzijas un Klusā okeāna koru olimpiāde, Brāmsa un Šūmaņa koru konkursi Vācijā, mūzikas pasākumu “On stage” sērija visā Eiropā.
“Koru olimpiādes dalībnieki pērk “kopējo paketi”, kurā ietilpst arī ēdināšana, naktsmājas, dalība koncertos. Tas ir daudzās pasaules valstīs atstrādāts organizācijas “Interkultur” princips. Ar savu artavu pasākumu atbalsta arī Rīgas pašvaldība. “Interkultur” darbs ir koordinēt un atvest uz Rīgu korus, kuri šeit ierodas un uzturas par saviem līdzekļiem. Jāņem vērā, ka viņi šeit dzīvo, ēd un naudiņa ienāk mūsu budžetā – patiesībā šie viesu kori ir liels kultūras tūristu pulks – līdzi koriem brauc cilvēki, kuri arī pērk koncertu biļetes,” uzsver Eiropas koru olimpiādes projekta vadītāja Diāna Čivle. “Šī olimpiāde ir jāuztver kā iespēja amatieru koriem pirmoreiz parādīt sevi šādā mērogā, jo konkursa kategorijas ir atklātas. Pieteikties var gan cilvēki, kas kopā dzied tikai dažus gadus, kā arī kori, kas dzied pasaules čempionu līmenī.”
