Vāciju pārņems jauns bēgļu vilnis. Eksperts raksturo Ukrainas sakāves scenāriju 119
Vācija baidās, ka palielināsies bēgļu plūsma no Ukrainas, ja Krievijas Federācijai frontē veiksies, jo Krievijas armija ir labāk aprīkota, bet Kijevai atbalsts no Rietumiem samazinās. “Ja Putins dabūs to, ko vēlas, un Ukraina zaudēs karu, tas var pārvērst vēl desmit miljonus cilvēku par bēgļiem,” intervijā izdevumam Deutsche Welle sacīja migrācijas eksperts un Berlīnē bāzētās domnīcas “Eiropas stabilitātes iniciatīva” līdzdibinātājs Džeralds Knauss.
Pēc viņa teiktā, šis būs lielākais migrācijas vilnis kopš Otrā pasaules kara. “Ja tiks iznīcinātas tādas lielās pilsētas kā Harkiva un citas, ja pieaugs upuru skaits un mazināsies cerības uz uzvaru, tad mēs varam saskarties ar pasaulē lielāko bēgļu kustību kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem,” brīdina eksperts.
Tomēr tālāks ukraiņu bēgļu skaita pieaugums, protams, ir iespējams, ja karš turpinās saasināties.
Saskaņā ar migrācijas dienesta Mediendienst Integration datiem no 4,3 miljoniem Ukrainas kara bēgļu aptuveni 1,15 miljoni pašlaik atrodas Vācijā, un to skaits nepārtraukti pieaug. Konservatīvās Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU) politiķi par to jau ir noraizējušies.
“Mums kā eiropiešiem ir īpaša atbildība par kara bēgļiem no mūsu tuvākajiem kaimiņiem,” sacīja CDU iekšlietu politiķis Torstens Frajs. “Bet, protams, kādā brīdī mūsu iespējas sasniegs robežu.”
Drīz pēc pilna mēroga kara sākuma daudzi ukraiņi izbēga uz daudzām Eiropas valstīm, īpaši Poliju. Sākumā tur bija reģistrēti aptuveni 1,6 miljoni ukraiņu, bet vēlāk šis skaits saruka līdz nedaudz mazākam par miljonu.
Vācija nesen paziņoja par lielāko bēgļu skaitu no Ukrainas. Rēķinot bēgļu skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, pavērsies pavisam cita aina: Bulgārijā bēgļu skaits ir 3,4%, Polijā – 2,6%, Čehijā – 2,6% un Vācijā – tikai 1,4%.
Frajs uzstāj, ka “Vācijai jātiek galā ar galveno bēgļu pieplūduma slogu”. Vācijas valdībai steidzami jāveic pasākumi ukraiņu vienmērīgai sadalei. Bādene-Virtemberga vien ir uzņēmusi vairāk militāro bēgļu no Ukrainas nekā visa Francija. Bādenē-Virtembergā dzīvo 11 miljoni iedzīvotāju, bet Francijā – aptuveni 68 miljoni.
Pēc Knausa domām, ES nav gatava sliktākajam iespējamajam scenārijam. Viņš norādīja, ka politiķi gan valdībā, gan opozīcijā ir neizpratnē, jo arvien vairāk cilvēku arī no citām valstīm meklē aizsardzību Vācijā. Saskaņā ar prognozēm, šogad Berlīnē patvērumu var lūgt vēl 300 000 cilvēku, kas radīs problēmas ar mājokļiem un turpmāku integrāciju.
Tajā pašā laikā politiķi un eksperti ir vienisprātis par vienu – labākais risinājums būtu sniegt Ukrainai masveida militāro atbalstu, lai cilvēki nebēg no kara.
