Vāciju mudinās atteikties no eiro 0
Šonedēļ Berlīnē notiks nesen dibinātās eiroskeptiskās partijas “Alternatīva Vācijai” (“AfD”) pirmais kongress, kuras vadītājs Bernds Luke pārliecināts, ka Vācijai pienācis laiks atteikties no eiro un atgriezties pie markas.
“Eiro šķeļ, nevis vieno”
Šogad 6. februārī dibinātās partijas līderis ekonomikas profesors Luke Vācijā šobrīd ir viens no pretrunīgāk vērtētajiem politiķiem, norāda britu žurnāls “The Economist”. Ieguvis vairāku Vācijas ekonomistu atbalstu, Luke sev izvirzījis mērķi – “mierīgu atteikšanos” no eiro un atgriešanos pie nacionālās valūtas. “Viņš grib decentralizēt ES darbību, ieviešot mazāku birokrātiju un lielāku uzsvaru liekot uz vienoto tirgu,” raksta “The Economist”. Lukes vārdiem runājot, partija “AfD”, kurā marta sākumā bija iestājušies četri tūkstoši cilvēku, ir klasiski liberāla un citādi eiropeiska partija. Tiesa, viņš uzsvēris, ka eiro ne tuvu nav “miera projekts” kā par to runā eirokrāti.
Lai startētu Vācijas parlamenta vēlēšanās, kas notiks septembrī, Lukes partijai katrā no 16 federālajām zemēm jāsavāc divi tūkstoši parakstu. Vietējie politiskie novērotāji gan spriež, ka, kaut arī iegūstot nepieciešamo parakstu skaitu partijas pieteikšanai vēlēšanās, “AfD” būs grūti pārvarēt piecu procentu barjeru, lai iekļūtu parlamentā. Drīzāk partija varētu radīt galvassāpes kancleres Angelas Merkeles vadītajai centriski labējai koalīcijai, kurai Lukes vadītie eiroskeptiķi varētu atņemt balsis. “Pēc Grieķijas un Kipras glābšanas vāciešiem sāk zust pacietība,” raksta konservatīvais britu laikraksts “The Daily Telegraph”. “Vācieši no aizdevumu saņēmējiem ne tuvu nav sagaidījuši pateicību. Tā vietā vācieši tiek saukti par “nacistiem”, jo apmaiņā pret dāsnajiem aizdevumiem prasa reformas ekonomikā.” Sarunā ar “DT” Luke uzsvēris, ka tas pierāda – eiro rada strīdus, nevis vienprātību, un tāpēc ir pienācis laiks no tā atteikties. “Eiro šķeļ Eiropas valstis, jo uzliek tām smagus ekonomiskos slogus. Daudzi Merkeles atbalstītāji balsos par mums. Un, kad tas notiks, viņas politiskajai karjerai būs pielikts punkts,” pauž eiroskeptiķis. Luke uzskata, ka viņa partija arī varētu iegūt atbalstu to 25 procentu vāciešu vidū, kuri nesenajā sabiedriskās domas aptaujā pauda, ka varētu atbalstīt iespējamu Vācijas izstāšanos no eirozonas.
Netipisks eiroskeptiķis
Britu laikraksts “The Sunday Telegraph” norāda, ka Luke ir netipisks eiroskeptiķis. Viņš mēģina sev distancēt no populistiem, un, runājot “apdomīgā un izglītotā veidā”, Lukem tas izdodas. Viņš esot pārliecināts, ka pašreizējā formātā ES veicina neviendabību, nevis harmoniju. “Eiro nav valūta, no kuras Eiropas projekts var gūt labumu,” intervijā britu laikrakstam uzsvēra Luke. “Eiropa jau ir sašķelta un nākotnē šī plaisa kļūs lielāka, ja mēs neieviesīsim lielāku monetāro elastību valstīs, kuras no finanšu krīzes cietušas visvairāk.”
Luke arī apgalvo, ka viņa idejas dzirdīgas ausis atradušas arī Francijā. “Esmu dzirdējis, ka arī franču ekonomisti labprāt redzētu valsts izstāšanos no eirozonas, jo viņi redz, ka vienotās valūtas bloks virzās uz problēmām. Domāju, arī Grieķijas iedzīvotāji patiesībā būtu laimīgāki par šādu scenāriju,” prātoja Luke.
Vācija ir lielākais Eiropas Savienības stutētājs. Saskaņā ar 2011. gada datiem vācieši vienotajā ES naudas makā ielikuši aptuveni 7,5 miljardus eiro. Turklāt Vācija dod arī visvairāk naudas eirozonas glābšanas fondā, kas paredzēts finanšu nepatikšanās nonākušo bloka dalībvalstu atbalstam. Pagaidām no šī fonda līdzekļus saņēmušas Grieķija, Īrija, Portugāle, Spānija un Kipra. “Ņemot vērā Vācijas milzīgo pienesumu ES stutēšanai, iespējams, jābrīnās, ka neviena nopietna eiroskeptiķu partija neparādījās ātrāk,” secina britu “The Daily Telegraph”.
