Vācijas valdība cieš sakāvi Covid-19 sejas masku skandāla tiesvedībā. Vai Veselības ministrs Špāns tagad kāptu uz tā paša grābekļa? 38
Sākoties Covid-19 pandēmijai, Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns (Jens Spahn) bija gatavs maksāt visai augstas cenas par iepirktajām sejas aizsargmaskām. Vēlāk viņš mēģināja no noslēgtajiem līgumiem atkāpties, taču tiesa tagad ir nolēmusi, ka valstij tomēr būs jākompensē zaudējumi, tā vēstīja Vācijas medijs “Deutsche Welle“.
Vācijas valdība ir saņēmusi sliktas ziņas grūto budžeta sarunu laikā. Ķelnes Augstākā apgabaltiesa ir lēmusi par labu sejas aizsargmasku piegādātājam, kuram Federālā veselības ministrija 2020.gadā Covid-19 pandēmijas sākumā bija pasūtījusi šo preču piegādi, bet vēlāk atteicās tās pieņemt un par tām samaksāt. Tiesneši nolēma, ka ministrijai jāsedz piegādātājam nodarītie zaudējumi 85 miljonu eiro (92 miljonu ASV dolāru) apmērā, kā arī papildus jāsamaksā 33 miljonus eiro nokavējuma procentos.
Spriedumam var būt ļoti negatīva ietekme, jo šobrīd tiesās tiek izskatītas vēl aptuveni 100 līdzīga rakstura prasības. Ja arī šajās tiesvedībās Veselības ministrija cietīs sakāvi, tai kopumā varētu draudēt rekordlielu zaudējuma segšana aptuveni 2,3 miljardu eiro apmērā.
Sejas aizsargmasku iepirkumi tiek uzskatīti par vienu no lielākajiem nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanas skandāliem Vācijas Federatīvās Republikas vēsturē, raksta “Deutsche Welle”.
Atskats pagātnē: 2020.gada martā pasauli burtiski pārņēma Covid-19. Līdz vakcīnu palaišanai tirgū vēl bija palikuši daži mēneši, bet medicīnisko aizsarglīdzekļu krājumi bija būtiski izsīkuši. Sejas maskas ar FFP2, KN95 vai N95 standartu, kurām ir jānodrošina uzticama aizsardzība pret vīrusu, toreiz bija kļuvušas par ļoti deficītu, bet pieprasītu preci, un tāpēc visā pasaulē bija vērojama ļoti liela steiga ar to krājumu nodrošināšanu savu valstu iedzīvotājiem.
“Ķīna, kas tolaik ražoja aptuveni 80% šādu sejas masku, bija slēgusi savas robežas un pārtraukusi to eksportu,” atgādināja Simone Boršarde (Simone Borchardt), deputāte no centriski labējās Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU), kas tolaik vadīja Vācijas valdību. “Vācijā mēs pat izstrādājām vadlīnijas par to, kā mēs varētu vairākas reizes lietot šīs maskas un vai tās var mazgāt – tik traki toreiz bija,” jūnijā debatēs parlamenta apakšpalātā Bundestāgā sacīja Boršarde.
Šajā situācijā toreizējais veselības ministrs Jenss Špāns nolēma iegādāties maskas sava veida “atvērto durvju” procedūrā. Šajā procesā attiecīgā valsts iestāde paraksta līgumus ar visiem ieinteresētajiem uzņēmumiem, lai katrs pakalpojumu sniedzējs iegūtu iespēju piegādāt maskas.
Špāns toreiz bija pārliecināts, ka globālās konkurences apstākļos, lai nodrošinātu Vācijai nepieciešamos aizsargmasku apjomus, pietiks ar to, ka tiks noteikta pietiekami augsta to iepirkuma cena. Pretēji viņa ministrijas ierēdņu ieteikumam, kuri uzskatīja par piemērotu cenu 3 eiro (šodien aptuveni 3,25 ASV dolārus) par masku, viņš noteica iepirkuma cenu 4,50 eiro par FFP2 maskām un 0,60 eiro par ķirurģiskām maskām. Piegādātāju atsaucība gan pārsniedza visas prognozes, un galu galā ministrija attapās, ka tā ir pasūtījusi 5,7 miljardus sejas masku.
“Iepirkuma cena tika noteikta pārāk augsta,” sacīja Martina Stamma-Fibiha (Martina Stamm-Fibich) no centriski kreisās Sociāldemokrātiskās partijas (SPD), kas tajā laikā bija Špāna vadītās CDU jaunākā koalīcijas partnere un pašlaik vada kanclera Olafa Šolca valdību. “Manuprāt, tas attiecīgi tālāk rada jautājumu par to, kā bija iespējams noteikt iepirkuma cenas, neņemot vērā piedāvājuma un tirgus turpmāko attīstību, un to, kuram par to būtu jāuzņemas pilna politiskā atbildība?” tā Bundestāgā jautāja Stamma-Fibiha.
Četrus gadus vēlāk Špāns ir ieņēmis aizsardzības pozīciju: “Ar šodienas zināšanām es, bez šaubām, dažus lēmumus pieņemtu citādākus,” viņš atzina debatēs. “Un jā, atskatoties uz to laiku, šobrīd es nevarētu ieteikt piemērot “atvērto durvju procedūru” šādā situācijā,” norādīja Špāns.
Tomēr savai aizsardzībai Špāns piebilda, ka toreiz viņam bija ātri jāpieņem lēmumi izmisuma apstākļos: uz spēles bija liktas cilvēku dzīvības, un medicīnas darbinieki pieprasīja medicīnisko aizsarglīdzekļu atbilstošu nodrošinājumu. “Mēs sagādājām maskas. Vai tās bija dārgas? Jā. Vai reizēm tas bija haotiski? Jā. Taču līdzīgi tas notika visās pasaules valstīs,” sacīja Špāns. “Es neatceros, ka kāds toreiz būtu brīdinājis, ka cena ir pārāk augsta, taču es pazīstu daudzus cilvēkus, kuri teica: “Dabūjiet maskas par jebkuru cenu!””
Veselības ministrijas aprēķins toreiz bija tāds: ņemot vērā to, ka katram no valsts 5 miljoniem veselības aprūpes darbiniekiem būtu nepieciešamas caurmērā pa divām sejas aizsargmaskām dienā, katru gadu būtu nepieciešams vairāk nekā 3 miljardi masku.Tomēr galu galā tika izlietotas tikai 1,7 miljardi no pasūtītajām maskām. Jau 2023. gadā tika iznīcināti 1,2 miljardi aizsargmasku, jo bija beidzies to derīguma termiņš.
Tas, ko Špāns nav atzinis, ir tas, ka Veselības ministrijai jau agrāk vajadzēja secināt, ka tā ir veikusi nepareizus aprēķinus. “Atvērto durvju” procedūra pēkšņi tika pārtraukta 2020. gada maijā, un ministrijas ierēdņi mēģināja atrast visdažādākos veidus, kā atkāpties no pēc iespējas vairāk noslēgto līgumu izpildes.
Izrādījās, ka daži uzņēmumi nespēja nodrošināt gaidīto preču kvalitāti. Šajos gadījumos ministrija vienpusēji atkāpās no pirkuma līguma. Tas pats notika ar piegādātājiem, kuri nevarēja piegādāt preci nolīgtajā laikā, vai arī norunātajā datumā varēja nodrošināt tikai daļu masku. Noslēgtie pirkuma līgumi bija attiecināti uz “fiksētu darījumu” kategoriju, kuros, visas līgumsaistības tiek izbeigtas, ja konkrētā piegādes datumā nav saņemts izpildījums no piegādātāja puses.
Papildus juridiskajām cīņām šobrīd Vācijā turpinās arī karstas politiskās debates. Un tajās skarto jautājumu loks ir būtiski plašāks, nekā tikai jautājums par medicīnisko sejas aizsargmasku iepirkuma cenām. Vai valdības Covid-19 ierobežošanai noteiktie pasākumi ar indivīdu būtisku pamattiesību ierobežošanu bija pamatoti? Kādas mācības var gūt no šīs pandēmijas, un kas turpmāk būtu jādara citādi?
Tomēr valdošās centriski kreisās koalīcijas valdības partijas — SPD, Zaļie (Green party) un neoliberālie Brīvie demokrāti (FDP) — vēl nav spējušas vienoties par to, kādā formā būtu jānotiek krīzes pārvarēšanai noteikto pasākumu kopuma pārvērtējumam. Visas trīs partijas iestājas par pilsoņu padomes izveidošanu augstākminēto jautājumu izvērtēšanai, Zaļie un FDP arī rosina Bundestāgā izveidot izmeklēšanas komisiju, kas ļautu uzklausīt likumdevējus un ekspertus un sniegt ieteikumus turpmākajām procedūrām.
