Vācijas valdība apstiprina drošības likumprojektu, dodot Huawei nosacītu zaļo gaismu 0
Vācijas valdība trešdien, noraidot Trampa administrācijas izvirzīto nostāju, pieņēma lēmumu ļaut izmantot Huawei iekārtas valsts 5G tīklā, nosakot, ka Ķīnas ražotājam jāsniedz apliecinājumi par sava aprīkojuma drošību.
Likumprojekts, kuram joprojām ir nepieciešams parlamenta atbalsts, iezīmē aizejošās ASV administrācijas cīņas zaudējumu, kas jau sen lobējusi Eiropas sabiedrotos aizliegt Huawei tehnoloģiju izmantošanu. ASV apgalvo, ka Huawei iekārtas ir pielīdzināmas Trojas zirgam, ar kura palīdzību, panākot tā iekļaušanu rietumvalstu kritiskajās infrastruktūrās, Ķīna varētu spiegot un zagt sensitīvus datus, radot draudus ASV un tās sabiedroto drošībai un ekonomiskajām interesēm. Uzņēmums Huawei šīs apsūdzības noraida.
Ņemot vērā to, ka Vācijas rūpniecība lielā ir atkarīga no sadarbības ar Ķīnu – valsts ir Vācijas lielākais tirdzniecības partneris un lielākais tirgus daudziem vācu uzņēmumiem –, Berlīne lēma tomēr neieņemt Vašingtonas nostāju, tā vietā meklējot vidusceļu, kas ļautu Huawei darboties Vācijā, vienlaikus nodrošinot pietiekamu uzraudzības līmeni, kas mazinātu ASV bažas.
Kad valdība šī mēneša sākumā publicēja likumprojekta uzmetumu, Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers (Horst Seehofer) sacīja, ka valdība cenšas veidot juridisku pamatu, kas ļautu sakārtot tīkla drošības jautājumu, vienlaikus saglabājot tirgu atvērtu konkurētspējīgām tehnoloģijām.
“Mēs esam izveidojuši regulējumu, kas ļauj pienācīgā veidā pārliecināties par iekārtu uzticamību. Mūsu drošības interesēm ir liela loma šajā lēmumā,” Zēhofers sacīja Vācijas biznesa laikrakstam Handelsblatt.
Saskaņā ar likumprojektu tīkla ierīču ražotājiem būtu jāapliecina, ka viņu iekārtas ir drošas, vienlaikus padarot tos finansiāli atbildīgus par jebkāda veida pārkāpumiem, ja tādi rastos. Tāpat likumdošana noteiks, ka ražotājiem un operatoriem jāsniedz Vācijas drošības dienestiem visus nepieciešamos tehniskos rīkus un juridiskās pielaides tīkla drošības uzraudzībai.
Trampa administrācija ir izdarījusi spiedienu uz ASV sabiedrotajiem pievienoties tās nostājai, lai apturētu izaugsmi, kuru piedzīvo Huawei – Ķīnas visveiksmīgākais starptautiskais uzņēmums un pasaulē vadošais telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs, kura pārdošanas apjomi 2019. gadā ir 123 miljardi ASV dolāru.
Jaunievēlētais ASV prezidents Džo Baidens vēl nav paudis savu nostāju attiecībā uz tirdzniecības sakariem ar Ķīnu vai Trampa administrācijas realizēto boikotu pret Huawei.
ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ir nolicis Eiropu izvēles priekšā – nostāties ASV pusē vai ieņemt neitrālu pozīciju. Lielbritānija un Polija ir izvēlējušās pievienoties ASV Huawei boikotam, bet Francija un Vācija ir nolēmušas veikt striktu Huawei tehnoloģijas uzraudzību, faktiski neuzliekot nekādus ierobežojumus to izmantošanai.
Lielbritānijas valdība no janvāra ir aizliegusi Huawei iekārtu iegādi, un šis lēmums, pēc Lielbritānijas amatpersonu domām, var aizkavēt 5G tīkla ieviešanu valstī uz vairākiem gadiem. Tāpat Lielbritānija pieprasa telekomunikāciju uzņēmumiem līdz 2027. gadam izņemt Huawei iekārtas no saviem tīkliem.
Šāds solis, kā norādījis britu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs BT Group PLC, kopumā varētu izmaksāt aptuveni 650 miljonus ASV dolāru.
Pilnīgs Huawei aizliegums var draudēt ar juridiskām grūtībām Vācijā, kā arī apdraudēt Vācijas ekonomiskās intereses Ķīnā. Maijā Ķīnas vēstnieks Vācijā brīdināja, ka Berlīnei būs jāsaskaras ar sekām, ja tā aizliegs Huawei, sakot: “Ķīnas valdība uz šo bezdarbīgi neraudzīsies.” Trešdaļa no jaunajām pārdotajām automašīnu Ķīnā nāk no vācu rūpnīcām, un Ķīna ir vislielākais tirgus Vācijas lielākajiem autoražotājiem Volkswagen AG, Daimler AG un BMW AG.
Vācijas autoražotāji ir rēķinājušies arī uz sadarbību ar Huawei arī, lai ieviestu dzīvē savienotu automašīnu un pašbraucošo auto tehnoloģijas. Vācijas telesakaru gigants Deutche Telecom AG ir cieši ieaudis Huawei tehnoloģiju gan 4G, gan 5G bezvadu platjoslas tīklos, kas jau iepriekš saskārās ar Vācijas tīkla drošības uzraudzības iestādes brīdinājumu.
Vācijas likumprojekts tagad nonāks Parlamentā, kur šobrīd kanclere Angela Merkele saskaras ar pretestību viņas atteikumam aizliegt Huawei. Kanclere bija aicinājusi rast tādu tehnisku risinājumu, kas no visiem pakalpojumu sniedzējiem prasītu izturēt stingrus tehnoloģiju standartus un būtu caurspīdīgiem tīkla drošības iestādēm.
Taču daži no viņas partijas biedri, piemēram, parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Norberts Rotgens, vairāk nosliecas atbalstīt ASV pozīciju, kas redz Huawei kā potenciālu drošības apdraudējumu.
Rotgens ir izteicies, ka jebkuram Ķīnas uzņēmums ir spiests sadarboties ar Ķīnas valsts drošības dienestiem, kas ir pamats bažām kļūt atkarīgam no Huawei tehnoloģijām.
