Vācijas un Eiropas atkarība no Krievijas gāzes jau sen bija jāmazina 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Berlīne apzinājās draudus, ko rada pieaugošā enerģētiskā atkarība no Krievijas pēc Maskavas veiktās Krimas aneksijas 2014. gadā, un tagad turpina maksāt par šīs problēmas ignorēšanu, paziņojusi Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Vācijas valdība brīdinājusi, ka ir iespējami pārtraukumi gāzes piegādē sakarā ar Krievijas prasību “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, veikt apmaksu rubļos.
Vakar Kremlis paziņojis, ka prezidenta Vladimira Putina rīkojums par dabasgāzes piegādēm pieprasīt maksājumu veikšanu rubļos ceturtdien vēl spēkā nestāsies, jo esot jāpārrunā “aktuālie tehniskie aspekti”.
Nedrīkst likt drošības kārtis vienas valsts grozā
“Mēs kā eiropieši jau kopš 2014. gada zinājām, ka mums jākļūst pilnīgi neatkarīgiem no Krievijas fosilās degvielas importa, taču mēs nerisinājām šo problēmu, un tagad tas mums atriebjas visbrutālākajā veidā,” Bērboka teica enerģētikas jautājumiem veltītajā konferencē Berlīnē.
Ne mazāk asi par Vācijas enerģētisko politiku izteicās ekonomikas un vides aizsardzības ministrs Roberts Hābeks, kurš ir Bērbokas partijas biedrs Zaļo partijā: “Mēs zinājām vai būtu varējuši zināt, ka bija ne tikai muļķīgi likt visas mūsu drošības kārtis vienas valsts grozā, bet tā arī nebija laba doma uzticēt tās tieši šai valstij.”
Bērboka un Hābeks acīmredzami pauda kritiku par saviem koalīcijas partneriem no Sociāldemokrātu partijas, īpaši pašreizējo kancleru Olafu Šolcu, kurš bija vicekanclers un finanšu ministrs iepriekšējā Angelas Merkeles valdībā. Analītiķi atzīmē, ka ir viegli kritizēt bijušās valdības, bet Bērbokai un Hābekam vajadzētu uzņemties atbildību par savu darbību.
Viņi tagad darbojas valdībā, kas nav spējusi aizliegt Krievijas enerģijas importu, lai gan to lūdza Ukraina, daudzas Eiropas valstis un citi sabiedrotie. Turpinot finansēt Krievijas ekonomiku ar vairākiem miljardiem eiro nedēļā par gāzes importu, Berlīne kā prioritāti ir izvēlējusies Vācijas pilsoņu ekonomisko labklājību, ļaujot ciest un, sākoties karam 24. februārī, arī mirt Ukrainas iedzīvotājiem, atzīmē izdevums “Politico”.
Zaļie brīdināja par Krievijas ģeopolitiskajiem nodomiem
Tagad Vācija atrodas smagā situācijā, cenšoties samazināt enerģijas importu no Krievijas, jo tūlītējs aizliegums nozīmētu strauju lejupslīdi valsts ekonomikā. Nebūdami iepriekšējās valdības sastāvā, Bērboka un Hābeks var atļauties kritizēt tās darbību, taču pašreizējās problēmas būs jārisina viņiem.
“Enerģētikas politika vienmēr ir ietekmes, interešu un drošības politika, tāpēc, paveroties atpakaļ, gandrīz nav iespējams saprast, kā mēs varējām būt tik akli un to neredzēt,” konferencē Berlīnē atzina Hābeks. Par spīti Krievijas veiktajai Krimas aneksijai 2014. gadā un izraisītajam konfliktam Donbasā Ukrainas austrumos, Vācija palielināja atkarību no Krievijas enerģijas importa un apstiprināja “Gazprom” projektu par “Nord Stream” cauruļvada otrās kārtas būvi.
“Mums jāatzīst, ka pagātnē esam rīkojušies nepareizi,” teica Hābeks. Zaļajiem par godu jāsaka, ka pagājušā gada parlamenta vēlēšanās Bērboka bija vienīgā kandidāte uz kanclera amatu, kas skaidri brīdināja par Krievijas ģeopolitiskajiem nodomiem destabilizēt Ukrainu un apdraudēt pārējo Eiropu.
