Vācijas teritorijā esot izvietotas 20 ASV kodolbumbas 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas aizsardzības politikā viens no jautājumiem, kas izraisa viskarstākās debates, ir jau pirms gadu desmitiem dotais solījums saglabāt tās teritorijā ASV kodolieročus kā instrumentu Krievijas atturēšanai.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, atbalstot šo Vācijas lēmumu, rakstā avīzē “Frankfurter Allgemeine Zeitung” apgalvojis, ka tikai kodolieroču līdzdalības doktrīnas ievērošana arī turpmāk nodrošinās Berlīnei vietu pie galda, kur tiek pieņemti alianses stratēģiskie lēmumi.
“Līdzdalība NATO kodolbruņojumā ir daudzpusējs izkārtojums, kas nodrošina, ka kodolatturēšanas labums, atbildība un risks ir sadalīti starp sabiedrotajiem. Tas ir politiski svarīgi, jo nozīmē, ka visi sabiedrotie, arī Vācija, pieņem kopīgus lēmumus par kodolpolitiku, plānošanu un atbilstošā aprīkojuma uzturēšanu,” atzīmē Stoltenbergs.
Šī politika paredz, ka Eiropas valstis, kam nav kodolieroču, izvietos šo bruņojumu savā teritorijā un uzturēs līdzekļus to nogādei.
Vācijas teritorijā esot izvietotas 20 ASV kodolbumbas “B61”, kas atrodoties Buhelas gaisa spēku bāzē Reinzemes-Pfalcas pavalstī, atzīmē izdevums “Defense News”.
Bundestāgā pēdējās nedēļās izvērsušās debates par Vācijas lomu NATO kodolatturēšanas stratēģijā, jo Vācijas Aizsardzības ministrija ieteikusi pirkt 30 lidmašīnas “F-18”, jo iznīcinātāju “Tornado” resurss varētu beigties ap 2030. gadu.
Bundestāga sociāldemokrātu frakcijas vadītājs Rolfs Miceničs izteicis vēlmi, lai Vācija izstātos no NATO kodolvienošanās, apgalvojot, ka šī vienošanās esot “pārdzīvojusi savu noderīgumu”.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir citās domās.
“Lai gan NATO uzskata savu kodolatturēšanas arsenālu pirmām kārtām par politisku instrumentu, Krievija ir cieši integrējusi savu kodolarsenālu tās militārajā stratēģijā,” atzīmē Stoltenbergs.
“Krievija ir izvietojusi ar kodollādiņiem aprīkojamas raķetes Kaļiņingradā, kas atrodas tikai 500 kilometrus no Berlīnes. Tā ir draudējusi NATO sabiedrotajiem Dānijai, Polijai un Rumānijai ar kodoltriecieniem. Krievija ar spēku un nelikumīgi ir anektējusi daļu Ukrainas, valsts, kuras robežas tā agrāk bija apņēmusies ievērot apmaiņā pret Ukrainas atteikšanos no tās kodolieroču aizsardzības.”
Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere uzskata, ka pastāvošā ģeopolitiskā spriedze ir arguments ASV kodolieroču paturēšanai Vācijā.
“Kamēr vien ir kodolieroču valstis, kas negrib kopējas vērtības ar mūsu sabiedrību, mums vajadzīga spēcīga nostāja sarunām,” viņa teica intervijā laikrakstam “Die Zeit”.
“NATO kodolieroču līdzdalības doktrīnas atturēšanas spēja kalpo šim mērķim. Tie, kas grib no tās atteikties, vājina mūsu drošību,” teica Vācijas aizsardzības ministre Krampa-Karenbauere.
Analītiķi atzīmē, ka, ņemot vērā Vācijas 20. gadsimta vēsturi, jebkuras diskusijas valsts parlamentā par militārajiem jautājumiem, īpaši kodolieročiem, ir ļoti sensitīvas.
Vācijas likumdevēju vairākums uzskata, ka NATO vienotības un tās kodolatturēšanas potenciāla saglabāšana ir arī Vācijas drošības interesēs.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs to formulējis šādi: “Visi sabiedrotie ir vienojušies, ka tik ilgi, kamēr pastāv kodolieroči, NATO paliks kodolalianse.”
