Polija starp Vācijas un Krievijas dzirnakmeņiem 0
Vācijas prezidents Franks Šteinmeiers, kurš ieradies vizītē Polijā, vakar, Otrā pasaules kara sākuma 80. gadskārtā, lūdza piedošanu Polijai par nacistu režīma tirāniju.
Vācija uzņemas vēsturisku atbildību
Šteinmeiers piedalījās ceremonijā Veluņas pilsētā, kas kara sākumā pirmā tika pakļauta nacistu gaisa spēku bombardēšanai. “Es noliecos uzbrukuma Veluņai upuru priekšā. Es noliecos vācu tirānijas poļu upuru priekšā. Un es lūdzu jūsu piedošanu,” sacīja Šteinmeiers gan vācu, gan poļu valodā. “Tie bija vācieši, kas Polijā pastrādāja noziegumus pret cilvēci,” atzina Vācijas prezidents. “Ļaujiet man kā Vācijas federālajam prezidentam jums apliecināt, ka mēs to nekad neaizmirsīsim,” uzsvēra Šteinmeiers.
“Mēs gribam to atcerēties, un mēs to atcerēsimies. Un mēs uzņemsimies atbildību, kāda mums pienākas atbilstoši vēsturei,” piebilda Vācijas prezidents. Polijas prezidents Andžejs Duda piemiņas ceremonijā nodēvēja nacistiskās Vācijas iebrukumu Polijā par barbarismu un kara noziegumu. “Esmu pārliecināts, ka šī ceremonija ieies Polijas un Vācijas draudzības vēsturē,” uzsvēra Duda un pateicās Šteinmeieram, ka viņš ieradies uz ceremoniju.
Varšavā, Pilsudska laukumā, vakar notika Otrā pasaules kara sākuma astoņdesmitās gadskārtas piemiņas ceremonija, kurā uzrunas teica Duda, Šteinmeiers un ASV viceprezidents Maiks Penss. Sākotnēji vizītē uz Poliju bija paredzēts doties ASV prezidentam Donaldam Trampam, bet viņš atcēla braucienu, paziņojot, ka viņam tā vietā jāpievēršas viesuļvētrai “Dorians”, kas tuvojas Floridas štatam. ASV mediji atzīmē, ka viens no apsvērumiem vizītes atlikšanai varētu būt fakts, ka Floridas štatā atrodas viens no prezidentam piederošajiem golfa klubiem. ASV prezidents Donalds Tramps apmeklēs Poliju oficiālā vizītē līdz šī gada beigām, pēc tikšanās ar prezidenta nacionālās drošības padomnieku Džonu Boltonu paziņojis Polijas prezidenta biroja vadītājs.
Polija starp Vācijas un Krievijas dzirnakmeņiem
Par Otrā pasaules kara sākuma datumu tiek uzskatīts 1939. gada 1. septembris, kad nacistiskās Vācijas karaspēks iebruka Polijā. Pēc šī uzbrukuma Vācijai pieteica karu Britānija un Francija. Pieminot 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma, daļa pasaules lielāko laikrakstu iznāk ar īpašu pielikumu, kas satur vēsturiskos 1939. gada avīžu virsrakstus, kā arī vēsturnieku, intelektuāļu un viedokļu līderu rakstus, kuri stāsta par postošo karu no Polijas viedokļa. Starp laikrakstiem, kas iznāk ar šo pielikumu, ir franču “Le Figaro” un “L’Opinion”, ASV “The Washington Post” un “The Chicago Tribune”, vācu “Die Welt”, spāņu “El Mundo”, beļģu “Le Soir” un britu “The Sunday Express”. Jauno mediju institūta vadītājs Ēriks Mistevičs, kas atbildīgs par šo informācijas kampaņu, norāda, ka “tā laika vadošo laikrakstu virsraksti parāda, kā tie ziņojuši par Vācijas uzbrukumu Polijai 1939. gada septembrī, izraisot nežēlīgāko no kariem”.
“Teksti stāsta par poļu ciešanām un varonību un par to, kā Polijas attīstība tika smagi nobremzēta uz vairākiem gadu desmitiem, tai nonākot starp Vācijas un Krievijas [dzirnakmeņiem]. Taču tie stāsta arī par poļu jūtām, mūsu brīvības mīlestību un solidaritāti,” piebilst Mistevičs. Polijas prezidents Andžejs Duda šajā izdevumā raksta par Veluņu, Polijas pilsētu, kas 1939. gada 1. septembrī plkst. 4.40 pirmā tika pakļauta nacistiskās Vācijas gaisa uzlidojumam.
Duda norāda, ka Veluņas bombardēšana bija kara noziegums un terora akts, kas ievadīja globālu totālo karu, kurā tika atmestas visas morālās un tiesiskās normas un kurā nepieredzētā apmērā tika izmantota vispārēja pretinieka resursu sagraušana un civiliedzīvotāju masu iznīcināšana. Izdevumā iekļauti arī vadošo britu, itāļu, franču un vācu vēsturnieku raksti, kuros parādīts, kā pirms 80 gadiem Polija tika nodota no sabiedroto puses, kas pretrunā ar iepriekš slēgtajiem līgumiem nesniedza nacistu uzbrukumam pakļautajai valstij reālu militāro palīdzību.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis savā rakstā arī atzīst, ka Jaltas līgums nav bijusi vēsturiska nepieciešamība, bet gan pasaules lielvaru pieņemts politisks lēmums. Toreizējais ASV prezidents Franklins Rūzvelts piekāpās PSRS diktatoram Staļinam, un tādējādi poļiem par Rietumu aizstāvēšanu 1939. gadā nācās samaksāt briesmīgu cenu. Premjerministrs Moraveckis savā rakstā norāda, ka metaforiskā nozīmē poļiem 1939. gads beidzās tikai pirms 30 gadiem, kad viņiem 1989. gadā beidzot izdevās gāzt komunistisko marionešu režīmu, kuru Polijai pēc Otrā pasaules kara uzspieda otrs agresors – PSRS.
Polija karā zaudēja 220 cilvēkus no tūkstoša
“Mēs vēlamies ikvienam lasītājam tieši uztveramā veidā parādīt, ka visšausmīgākais no kariem sākās ar uzbrukumu Polijai. Mēs vēlamies pasaulei atgādināt par poļu varonību, solidaritāti, ticību un brīvības mīlestību,” norāda Polijas Nacionālā fonda vadītājs Marcins Zaržeckis, kas atbildīgs par Polijas tēlu aiz valsts robežām un arī iesaistīts šī projekta īstenošanā. Izdevumā stāstīts arī par to, kā poļi palīdzējuši ebrejiem pārdzīvot nacistu organizēto holokaustu. Īpašajā pielikumā varēs lasīt, piemēram, par Ulmju ģimeni, kas pati par palīdzību ebrejiem tika noslepkavota, vai par poļu armijas virsnieku Vitoldu Pilecki, kas pirmais Rietumos nogādāja informāciju par nacistu īstenoto holokaustu Polijas teritorijā.
Lasītāji tiek iepazīstināti arī ar poļu izcilajiem matemātiķiem, kas palīdzēja uzlauzt nacistu šifrēšanas mašīnas “Enigma” kodus, un poļu diplomātiem, kas viltoja dokumentus, lai palīdzētu ebrejiem izvairīties no nacistu rīkotajām cilvēku medībām. Viņu izglābto vidū bija arī nākamais Francijas premjerministrs Pjērs Mendess-Franss. “Kad kopā ar pasaules vadošo laikrakstu žurnālistiem gatavojām projektu, bieži dzirdējām vārdus: “Jums, poļiem, ir fantastiski stāsti. Kāpēc mēs nekad iepriekš par tiem neko neesam dzirdējuši?”,” stāsta Jauno mediju institūta līdzstrādnieks Mihals Klosovskis.
Izdevumā stāstīts arī par Polijas milzu zaudējumiem Otrajā pasaules karā. Kara laikā gāja bojā seši miljoni Polijas pilsoņu jeb 22% no valsts iedzīvotāju kopskaita. Žurnālists un politiķis Bartošs Marčuks norāda, ka tas ir 220 cilvēki no tūkstoša, kamēr, piemēram, ASV Otrajā pasaules karā uz 1000 iedzīvotājiem zaudēja tikai trīs cilvēkus, Beļģija – septiņus, Britānija – astoņus, Francija – 15, bet PSRS – 116.
