Vācijas politiķi iesildās. Visas partijas nosaukušas kanclera amata kandidātus 3
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms Vācijā septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām visas nozīmīgākās partijas ir izvirzījušas savus kandidātus, kuri uzvaras gadījumā varētu ieņemt kanclera amatu. Angela Merkele, kura ir Vācijas kanclere kopš 2005. gada, uz piekto amata termiņu nekandidēs. Parasti par valdības vadītāja amatu Vācijā nopietni ir cīnījušies tikai konservatīvo bloka un sociāldemokrātu (SPD) kandidāti, tomēr šoreiz labas izredzes ir arī zaļajiem.
Lašets sola turpināt Merkeles kursu
Īpaši asa cīņa izvērtās konservatīvo nometnē, kurā ir Merkeles pārstāvētā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) un tās sabiedrotā Bavārijas Kristīgi sociālā savienība (CSU). Par konservatīvo nomināciju sacentās CDU līderis un Ziemeļreinas-Vestfālenes premjers Armīns Lašets un CSU līderis un Bavārijas premjers Markuss Zēders.
Virsroku guva Lašets, kurš CDU vada kopš janvāra un tiek uzskatīs par Merkeles kursa turpinātāju. Komentējot Merkeles politiku pret Krieviju, viņš uzsvēra, ka tajā “neko nemainītu”. Lašets ir apliecinājis, ka atbalsta Vācijas saistības pret NATO, kas paredz aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP. Viņš arī solīja, ka kritizēs Ķīnu un Krieviju par cilvēktiesību un citiem pārkāpumiem, tomēr neupurēs Vācijas ekonomiskās intereses.
Kritiķi Lašetu uzskata par pārlieku iecietīgu pret Krieviju. No rūpniecības atkarīgās Ziemeļreinas-Vestfālenes premjers ir uzsvēris, ka cīņa pret klimata pārmaiņām nedrīkst apdraudēt Vācijas kā rūpniecības lielvalsts statusu.
Vācijas konservatīvie pēdējā laikā ir piedzīvojuši gan korupcijas skandālus, gan arī grūtus brīžus koronavīrusa apkarošanā. Tas atspoguļojas arī sabiedriskās domas aptaujās, kurās konservatīvo reitingi pēdējos mēnešos ir krituši.
Zaļie pietuvojas konservatīvajiem
Vēl nesen tika uzskatīts, ka konservatīvo izvirzītais kandidāts būs pārliecinošs favorīts cīņā par kanclera krēslu. Tomēr šobrīd negaidīti spēcīgu konkurenci konservatīvajiem ir izrādījuši zaļie, kuri piedzīvojuši ievērojamu popularitātes pieaugumu. Abi politiskie spēki aptaujās bauda ap 25% vēlētāju atbalstu.
Kanclera amata kandidāta izraudzīšanā zaļie spēja izvairīties no ilgstošiem iekšējiem strīdiem, kas bija pārņēmuši konservatīvo bloku. Zaļo kandidāte vēlēšanās būs 40 gadus vecā Bundestāga deputāte Annalēna Bērboka, kura kopš 2018. gada ir partijas līdzpriekšsēdētāja.
Bērboka atbalsta tradicionālus zaļo jautājumus, piemēram, aicinot straujāk izbeigt ogļu izmantošanu enerģijas ieguvē. Lielākās bažas sabiedrotajiem NATO zaļie varētu radīt aizsardzības jautājumos.
Partija iestājas pret 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai. Novembrī pieņemtajā manifestā zaļie aicina izvest ASV kodolieročus no Vācijas teritorijas, raksta “Politico”. Zaļie gan kopumā ir atvirzījušies no NATO naidīgām un pacifistiskām idejām, kas raksturoja partiju pirms pārdesmit gadiem.
Sociķi cer atgūt ietekmi
SPD kanclera amata kandidāts ir Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs. Koronavīrusa pandēmija ir ļāvusi 62 gadus vecajam politiķim parādīt sevi no labākās puses, norāda raidsabiedrība “Deutsche Welle”.
Būdams finanšu ministrs, viņš ir pārraudzījis palīdzības sniegšanu ekonomikai un iedzīvotājiem. Šolcs sola paaugstināt minimālo algu un vairāk naudas ieguldīt veselības aprūpē, skolās un sabiedriskajā transportā.
Viņš ir iemantojis pragmatiska birokrāta tēlu. Šolcs zaudēja cīņā par SPD līdera amatu, tomēr bez asām cīņām kļuva par partijas kanclera amata kandidātu. Šolca personīgie reitingi ir zemi, un diez vai SPD ir daudz cerību vadīt nākamo Vācijas valdību. Sabiedriskās domas aptaujās SPD šobrīd atbalsta ap 16% vāciešu.
Mazās partijas meklē partnerus
Vēlēšanām gatavojas arī mazākās partijas, kam nav reālu izredžu ieņemt kanclera amatu. Liberālie Brīvie demokrāti (FDP) par vadošo kandidātu izraudzījušies pašreizējo partijas līderi Kristiānu Lindneru.
FDP atbalsta zemākus nodokļus, labklājības valsts apmēru samazināšanu un plašākas pilsoņu brīvības. Pēc 2017. gada Bundestāga vēlēšanām FDP sāka koalīcijas sarunas ar konservatīvajiem un zaļajiem, tomēr Lindners aizgāja no sarunām, un Vācijā atkārtoti nācās veidot “lielo koalīciju” starp CDU/CSU un SPD, kas arī šobrīd ir pie varas. FDP nav spējusi izmantot pēdējos gadus, lai vairotu savu reitingu, kas sola 10–12% lielu atbalstu.
Radikāli kreisā partija “Die Linke” (“Kreisie”) par saviem līderiem vēlēšanās ir izraudzījusies partijas līdzpriekšsēdētāju Janīnu Visleri un Dītmāru Barču, kurš ir viens no “Die Linke” Bundestāga frakcijas līderiem.
“Die Linke” tradicionāli ir spēcīga bijušās Austrumvācijas teritorijā un ir naidīga pret NATO. “Die Linke” reitingi nesasniedz pat 10%, un šai partijai vienīgā iespēja nonākt pie varas būtu trīs kreiso partiju koalīcijā kopā ar zaļajiem un SPD.
Labējo populistu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) pēdējā no parlamentā pārstāvētajām partijām izraudzījās vēlēšanu līderus. Par tiem kļuva AfD Bundestāga frakcijas līdzpriekšsēdētāja Alise Veidele un partijas līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla.
AfD iestājas pret koronavīrusa pandēmijas ierobežojumiem un par stingrāku imigrācijas politiku. AfD nav izdevies iegūt politisku kapitālu pandēmijas laikā, un tās reitingi svārstās no 10 līdz 12%.
AfD ir vienīgā Bundestāgā pārstāvētā partija, kuru kā iespējamu koalīcijas partneri pārējās partijas ir izslēgušas.
