Vācijas labējiem veicas vēlēšanās 0
Svētdien notikušajās landtāgu vēlēšanās Brandenburgā un Saksijā galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” (“AfD”) spējusi divkāršot iegūto balsu skaitu, salīdzinot ar 2014. gada vēlēšanām, taču ar to nepietika, lai atstumtu no varas līdzšinējās valdošās koalīcijas abās federālajās zemēs Vācijas austrumos.
Brīdinājums kancleres Merkeles “lielajai” koalīcijai
Analītiķi atzīmē, ka “AfD” panākums, kura pamatā ir kancleres Angelas Merkeles 2015. gadā īstenotās liberālās imigrācijas politikas asa kritika, ir spēcīgs vēstījums kancleres vadītajai centriski kreisajai vai “lielajai” koalīcijai, ko veido kristīgie demokrāti (CDU) un sociāldemokrāti (SPD), Berlīnē. Saksijā CDU tomēr spēja saglabāt vadību, tāpat kā SPD palika ietekmīgākā partija Brandenburgā.
Balsojums abās federālajās zemēs Vācijas austrumos apliecināja vēlētāju vilšanos tradicionālajās partijās, taču vairākumam atbalstot centriskas ievirzes partijas, lai atturētu no uzvaras galēji labējo “AfD”. Eksperti paredz, ka abās federālajās zemēs varu saglabās līdzšinējās trīs partiju koalīcijas: SPD vadītā Brandenburgā un CDU vadītā Saksijā.
Kancleres Angelas Merkeles centriski labējie kristīgie demokrāti zaudēja septiņus procentus balsu, tomēr palika vadošā partija Saksijā ar 32,1 procentu atbalstītāju. “AfD” bija otrā ar 27,5 procentiem balsu, taču spēja pavairot savu atbalstītāju skaitu gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar 2014. gada vēlēšanām (9,7 procenti).
Brandenburgas pavalstī centriski kreisie sociāldemokrāti ieguva 26,2 procentus balsu, apsteidzot “AfD” (23,5 procenti). Kā raksta vācu prese, neviena partija nevēlas sadarboties ar galēji labējiem, tāpēc jaunas koalīcijas veidošanā varētu tikt iesaistīta Zaļo partija, kas palielinājusi savu pārstāvniecību gan Brandenburgas, gan Saksijas landtāgā. Gan CDU, gan SPD abās zemēs kategoriski noraidījušas sadarbību ar “AfD”, apsūdzot pret imigrāciju noskaņoto eiroskeptiķu partiju “antidemokrātiskās tendencēs”. Atbalsta kritums abām lielākajām tradicionālajām partijām var palielināt spiedienu gan uz CDU, gan SPD līderiem, pastiprinoties prasībām atteikties no Merkeles vadītās “lielās koalīcijas”.
“AfD” grib pabeigt pārmaiņas
CDU un SPD līderi, vakar tiekoties Berlīnē, varēja uzelpot, jo pirms vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka abās zemēs landtāgu vēlēšanās varētu uzvarēt “AfD”. Taču aktuāls paliek jautājums, kādas attiecības veidot ar “AfD”, kas tagad ir otra lielākā partija Brandenburgā un Saksijā.
2013. gadā izveidotās partijas “AfD” sauklis “Pabeigsim pārmaiņas” atsauc atmiņā 1989. gada “Wende” (“Pārmaiņu”) kustības lozungu, ko daudzi austrumvācieši uzskata par nepabeigtu, atzīmē raidsabiedrība BBC. Lai gan Vācijas turīgās rietumu zemes kopš valsts apvienošanās ir ieguldījušas austrumos milzīgas summas, daudzi austrumvācieši ir vīlušies, ka viņu dzīves līmenis joprojām ir zemāks nekā tautiešiem rietumos.
“Mēs esam apmierināti ar vēlēšanu rezultātiem kā Brandenburgā, tā Saksijā,” paziņojis “AfD” līdzpriekšsēdētājs Aleksandrs Gaulands, piebilstot, ka viņa partija “sodījusi” Merkeles konservatīvos. Analītiķi atzīmē, ka Brandenburgā “AfD” bija cerējusi uz uzvaru. “AfD” labi veicās Vācijas Bundestāga vēlēšanās 2017. gadā un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās šā gada maijā. Analītiķu ieskatā, tas liecina, ka partijas kategoriskā nostāja pret imigrāciju un tradicionālo politisko partiju kritika rod vēlētāju atbalstu, īpaši Vācijas austrumos. “AfD” ir izdevies piesaistīt daļu vēlētāju, kas agrāk balsoja gan par centristiem, gan par kreisajiem.
Saksijas pavalsts premjerministrs Mihaels Krečmers paudis gandarījumu, ka CDU ir saglabājusi vadošās partijas statusu, kas neesot bijis viegli opozīcijas izvērstās kampaņas dēļ sociālajos tīklos. CDU-SPD tā dēvētā lielā koalīcija (“Gro-Ko”) varētu palikt pie varas Vācijā līdz federālajām vēlēšanām 2021. gadā, kad kanclere Merkele, kura jau atkāpusies no CDU līderes amata, paredz atkāpties arī no kancleres posteņa. CDU jaunajai līderei Annegrētai Krampai-Karenbauerei (AKK) pagaidām nav izdevies sevi apliecināt jaunajā amatā, partijas vadībā raisot bažas, vai AKK spēs iekāpt Merkeles kurpēs.
Vēlēšanu rezultāti
Brandenburgas landtāgs (88 deputāti)
2019. gads (iekavās 2014. gada rezultāti)
* Sociāldemokrāti (SPD) – 26,2% (31,9%)
* “Alternatīva Vācijai” (“AfD”) – 23,5% (12,2%)
* Kristīgie demokrāti (CDU) – 15,6% (23,0%)
* Zaļie – 10,8% (6,2%)
* Kreisie – 10,7% (18,6%)
* Brīvo demokrātu partija – 4,1% (1,5%)
Saksijas landtāgs (126 deputāti)
* CDU – 32,1% (39,4%)
* “AfD” – 27,5% (9,7%)
* Kreisie – 10,4% (18,9%)
* Zaļie – 8,6% (5,7%)
* SPD – 7,7% (12,4%)
* FDP – 4,5% (3,8%)
Avots: “Politico”
