Lielāko opozīcijas partiju Vācijā tur aizdomās par ekstrēmistisku ievirzi 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai apkarotu galēji labējo ekstrēmismu, Vācijas Federālais birojs konstitūcijas aizsardzībai jeb iekšējais izlūkdienests (BfV) sācis oficiāli uzraudzīt galēji labējās partijas Alternatīva Vācijai (AfD) darbību.
AfD, Vācijas lielākā opozīcijas partija, paziņojusi, ka apstrīdēs tiesā šo “politisko lēmumu”, kas ļauj varas iestādēm izmantot noklausīšanās ierīces un citas slēptas metodes, lai izsekotu partijas amatpersonas un ar tām saistītos cilvēkus.
AfD darbība jau tiek uzraudzīta vairākās federālajās zemēs, bet tagad uzraudzība notiks valsts mērogā. Kā atzīmē Vācijas mediji, Bundestāga deputāti un Eiropas Parlamenta likumdevēji nav iekļauti uzraugāmo personu lokā.
Ja izlūkdienesta uzraudzība AfD darbībai tiks apstiprināta, tā būs pirmā reize valsts pēckara vēsturē, kad tiks uzraudzīta politiskā partija, kura ir pārstāvēta nacionālajā parlamentā, atzīmē raidsabiedrība BBC.
Partija AfD tika izveidota 2013. gadā ar izteiktu ievirzi pret islāmu un tradicionālajiem politiskajiem spēkiem. Sākotnēji tā vērsās pret Vācijas rosinātajiem daudzmiljardu eiro aizdevumiem Grieķijai un vairākām citām eirozonas valstīm.
Asajos strīdos par tālāko politisko virzību partija gandrīz izjuka, taču tās popularitāte strauji pieauga 2015. gadā, kad Vācijā ieradās gandrīz viens miljons migrantu.
Divos gados AfD no sīkpartijas, kas nespēja pārvarēt 5% barjeru iekļūšanai parlamentā, pēc 2017. gada vēlēšanām kļuva par lielāko opozīcijas partiju, iegūstot 12,6% balsu.
Partija tikusi asi kritizēta par musinošo retoriku un vardarbības aktiem pret imigrantiem. Ziņas par to, ka Vācijas iekšējais izlūkdienests (BfV) paredz iekļaut partiju AfD aizdomās turēto sarakstā saistībā ar labējo ekstrēmismu, parādījās jau šā gada sākumā.
Taču lēmuma pieņemšana tika aizkavēta sakarā ar AfD iesniegto prasību tiesā, ka plānotā uzraudzība esot politisks lēmums un varētu kaitēt partijas izredzēm Bundestāga vēlēšanās septembrī.
Četrās federālajās zemēs Vācijas austrumos, kur AfD ir īpaši populāra, tai jau ir noteikts aizdomās turamās statuss kā ekstrēmistiskai grupai.
Partiju darbības uzraudzība ir sensitīvs politisks jautājums Vācijā, kur cilvēki vēl atceras varmācīgo un uzbāzīgo spiegošanu nacistu un komunistu režīmu laikā, atzīmē BBC.
Kā vēsta televīzijas kanāls “Tagesschau”, pamatojums par partijas AfD uzraudzību ir formulēts izlūkdienesta 800 lappušu ziņojumā, kas sagatavots pēc divus gadus veiktas informācijas analīzes.
BfV tagad ir pilnvaras pārtvert tālruņa sarunas partijas birojā un e-pasta saraksti. Tas ir trieciens partijai AfD vēlēšanu gadā, kad paredzētas vēlēšanas sešās federālajās zemēs un Bundestāga vēlēšanas septembrī.
Ekstrēmisma birka partijai nozīmētu daļas mēreno konservatīvo atstumšanu, kas ir vīlušies kancleres Angeles Merkeles centriskajā nostājā un varētu izvēlēties AfD kā protesta balsojumu.
Tikko pēc izveidošanas partija dažās aptaujās pat izvirzījās otrajā vietā valstī, taču tagad tās atbalstītāju skaits sarucis līdz 10%.
Analītiķi atzīmē, ka izlūkdienesta uzraudzības noteikšana AfD darbībai neveicinās tās atbalstītāju skaita pieaugumu mēreni noskaņoto vēlētāju aprindās, taču ir bažas, ka palikušie 10% varētu vēl vairāk radikalizēties.
“Stiprai demokrātijai nevajadzētu tikai noraudzīties un neatbildēt uz galēji labējo izdarībām,” paziņojis Brīvo demokrātu partijas parlamenta frakcijas vadītāja vietnieks Stefans Toma, piebilstot, ka izlūkdienesta ievadītā izmeklēšana padara AfD “neievēlējamu”.
2018. gadā toreizējais AfD līderis Aleksandrs Gaulands izteicās, ka nacistu varas laiks neesot bijis nekas vairāk kā “putnu mēsli” Vācijas vēstures dižajā plūdumā.
2019. gadā AfD līderis Tīringenes federālajā zemē Bjerns Heke paziņoja, ka valdības imigrācijas politikas mērķis esot “vācu tautas iznīcināšana”.
Kā atzīmē vācu mediji, šis izteikums bija tikai viens no daudzajiem provokāciju virknē, kur viņš apgalvoja, ka Hitlers neesot bijis “absolūtais ļaunums”. Šādi izteikumi izraisījuši sašutumu kā Vācijā, tā ārvalstīs.
