Ditmaršenas tradīcijas 1
Kāpostus Ditmaršenā audzē jau vairāk nekā simts gadu. 1888. gadā avīzē “Glückstädter Gemüsefabrik” publicēts sludinājums ierosināja dārznieku Eduardu Lāsu audzēt kāpostus Veselbūrenā. Kopš tā laika ‘Dithmarscher Kohl’ šajā apvidū audzē ik gadus un zemnieki savu pieredzi kāpostu audzēšanā, saglabāšanā un gatavošanā nodod no paaudzes paaudzē.
To ir vērts darīt zināmu visai pārējai Eiropai, tāpēc vācieši sagādājuši šiem kāpostiem ES aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes zīmi “Ditmaršenas kāposti”, saskaitījuši, ka viņi izaudzē 80 miljonus kāpostgalvu ik gadu, un veic visādas akcijas.
Tagad te iet cauri tūristiem piedāvātais “Vācijas kāpostu ceļš” (“Deutsche Kohlstraße”). Katru gadu Kāpostu dienās (“Dithmarscher Kohltage”) notiek tradicionālā kāpostu griešana, kurā piedalās federālās zemes valdības priekšsēdētājs un pašvaldības vadītāji. Ēdinātavas un zemnieki tad piedāvā kāpostu ēdienus un našķus, piemēram, kāpostu marmelādi. Pasākuma dalībnieki kā karnevālā cenšas darināt kāpostlapu apģērbus. Divas jaunkundzes tiek izvēlētas par Ditmaršenas kāpostu karalienēm, kuras reklamēs šīs zemes galveno dārzeni.
