Bioloģiskie kāposti 1
Pilsētnieks. Hamburgietis. Šodien droši vien būtu tāds pats kā lielum liela daļa vāciešu. Ja ne ģimenes īpašums. Tā kā tēvs bija iegādājies 60 ha lauku saimniecību Ditmaršenā, Rainers Karstens sāka studēt lauksaimniecību. Konvencionālās dzīvnieku turēšanas metodes tā šokēja viņu, ka nosprieda nekad dzīvniekus nemocīt. Kad 1978. gadā Rainers pārņēma saimniecību no tēva, audzēja tikai kviešus, cukurbietes, kartupeļus. Desmit gadus vēlāk pārgāja uz bioloģisko lauksaimniecību. Kad 1992. gadā bioloģisko kviešu cena nokritās no 130 vācu markām uz 60, atmeta graudiem ar roku un kopš tā brīža audzē tikai dārzeņus. Arī kāpostus. Turklāt bioloģiskos.
Šodien saimniecībā “Westhof-BIO” bioloģiskie dārzeņi tiek audzēti 1000 hektāru platībā, to veic 12 pastāvīgie darbinieki un ražas novākšanā tiek piesaistīti ap 120 poļu viesstrādnieku. Bioloģiskajā saimniekošanā būtiska ir augu seka, un tajā pašā zemes nogabalā tā pati kultūra atgriežas sestajā septītajā gadā. Visvairāk audzē baltos un sarkanos galviņkāpostus, burkānus (ēšanai), zirņus (saldēšanai), arī zemenes. Taču vēl svarīgāks ir āboliņš un dažādu augu maisījums, ko sēj ne tikai bioloģiskajai daudzveidībai un sekai, bet kas galvenokārt kalpo kā enerģētikas kultūra un slāpekļa mēslojums.
Bioloģiski kāpostus Ditmaršenā ir vieglāk izaudzēt nekā jebkur citur Eiropā – augsnes skābums virs pH 7,2 un vēsais klimats garantē, ka slimības ķer reti. Lielajā pastāvīgajā vējā pat baltmuša un tabakas tripsis kāpostos neiemājo. Kāpostu baltenis ar Ziemeļjūras vēju tiek aizpūsts dziļāk cietzemē.
