Neskatoties uz Turcijas draudiem, Vācijas Bundestāgs atzīst armēņu genocīdu 0
Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs ceturtdien gandrīz vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā armēņu masu slepkavošana Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijā atzīta par genocīdu.
Bundestāga spīkers Norberts Lammerts atklāja, ka “pret” balsojis tikai viens deputāts, bet vēl viens esot atturējies.
“Mūsu nodoms nav tiesāt Turciju, bet atzīt, ka samierināšanās ir iespējama tikai tad, ja fakti ir galdā,” raidorganizācijai ARD pirms balsojuma norādīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) frakcijas līderis Bundestāgā Folkers Kauders.
Viņš uzsvēra, ka Turcijas palīdzība Eiropas Savienībai (ES) risināt nelegālās imigrācijas krīzi “nemaina faktus, ka armēņi tika pakļauti neaprakstāmām ciešanām”.
Rezolūcijas atbalstītājs, opozīcijā esošo “zaļo” līdzpriekšsēdētājs Džems Ezdemirs, kurš ir turku izcelsmes, pauda, ka Vācijas impērijas līdzdalība šajos notikumos nozīmē, ka Vācijai “jāatzīst tās vainas daļa”.
Valdošās koalīcijas partiju un “zaļo” izstrādātajā rezolūcijā “Armēņu un citu kristīgo minoritāšu 1915. un 1916.gada genocīda atcere un piemiņa” Ankaras nepatiku izraisījušais vārds “genocīds” pieminēts vairākkārt.
Balsošana par rezolūciju notika gadu pēc tam, kad Vācijas prezidents Joahims Gauks armēņu slaktiņu atzina par “genocīdu”, ar to izraisot asu Ankaras reakciju. Neviena tik augsta Vācijas amatpersona šo vārdu attiecībā uz armēņu masu slaktiņu iepriekš nebija lietojusi.
Rezolūcijas pieņemšanas laiks ir neveikls arī tāpēc, ka tieši šobrīd Vācija un ES cenšas nodrošināt Turcijas atbalstu nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanai.
Turcijas premjerministrs Binali Jildirims ceturtdien sacīja, ka rezolūcija “būs īsts pārbaudījums draudzībai” Berlīnes un Ankaras starpā.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans otrdien brīdināja, ka Vācijas un Turcijas attiecībām tiks nodarīts kaitējums, ja Vācijas parlaments pieņems rezolūciju par armēņu genocīda atzīšanu.
Erdoans norādīja, ka šādā gadījumā “cietīs mūsu attiecības nākotnē – diplomātiskās, ekonomiskās, politiskās, komerciālās un militārās attiecības starp abām valstīm. Es ticu, ka tas viss tiks pārdomāts”.
Cenšoties Berlīni atrunāt no balsojuma, Turcijas vicepremjers Numans Kurtulmušs brīdināja, ka “Vācijai uzmanīgi jāapsver tās attiecības ar Turciju. Man nešķiet, ka Vācijas parlaments ir gatavs iznīcināt šīs attiecības divu trīs politiķu dēļ”.
Armēnijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Tigrans Balajans savukārt skaidroja: “Runa ir par vēsturisko taisnīgumu, tas ir visas starptautiskās sabiedrības pienākums genocīda upuru priekšā.”
Armēņu genocīda atzīšana “ir svarīga, lai novērstu genocīdus nākotnē”, viņš piebilda.
Rezolūcijā, pie kuras darbs notiek kopš pagājušā gada, skaidri raksturotas zvērības pret armēņiem.
“Viņu liktenis ir piemērs cilvēku masveida iznīcināšanai, etniskajai tīrīšanai, izraidīšanai un patiešām genocīdam, kas šausminošā veidā iezīmēja 20.gadsimtu,” teikts rezolūcija projektā.
Tajā arī norādīts, ka “daļēja atbildība par šiem notikumiem gulstas uz Vācijas impērijas pleciem”.
Jautājums par armēņu genocīda atzīšanu Vācijā ir sevišķi jūtīgs arī tāpēc, ka trīs miljoni Vācijas iedzīvotāju ir turki, kas Vācijā ieradās 60.-70.gadu plašās viesstrādnieku programmas ietvaros, kā arī viņu pēcnācēji.
Tuvojoties balsojumam, Vācijas turku organizācijas rīkoja protestus un sūtīja Bundestāga deputātiem vēstules, paužot neapmierinātību ar ieceri.
Savukārt Vācijas kurdi sarīkojuši kontrkampaņu, Bundestāga deputātus mudinot nepakļauties turku spiedienam.
Debatēs iesaistījies arī Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans.
“Būtu nepareizi nesaukt armēņu genocīdu par genocīdu tikai tāpēc vien, ka tas kādas citas valsts galvu padara dusmīgu,” laikrakstam “Bild” skaidroja prezidents. “Esmu pārliecināts, ka Bundestāga politiķi to redz tāpat un neļaus sevi iebiedēt.”
1915.gada 24.aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.
Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.
Armēņu masveida slepkavošanu Osmaņu impērijā par genocīdu atzinušas vairāk nekā 20 valstis, arī Francija un Krievija, bet Vācija līdz šim to nav izdarījusi.
