Vācijas armijai nopietnas problēmas ar rekrutēšanu. Z-paaudze nespēj būt disciplinēta, bet sievietes izvēlas ģimeni 69
Vācijas armijai ir nopietnas problēmas ar rekrutēšanu, trešdien atzinis aizsardzības ministrs. Bundesvēram jau ilgu laiku trūkst resursu un finansējuma, taču galvenā problēma ir profesionālā dienesta kandidātu rekrutēšana, apmeklējot bruņoto spēku karjeras centru Štutgartē, atzina aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
“Visi runā par personāla trūkumu Bundesvērā, un neviens to nezina labāk par mani,” žurnālistiem sacīja ministrs. “Šogad mums ir par septiņiem procentiem mazāk pretendentu nekā tajā pašā laika posmā pērn,” norādīja ministrs, piebilstot, ka mācību periodā atbirst aptuveni 30% topošo karavīru.
Akūtās problēmas, ar kurām saskaras Bundesvērs, nāca gaismā martā, kad Vācijas parlamenta komisāre Eva Hēgle, kuras uzdevums ir pārbaudīt armijas darbību, paziņoja, ka
armijā ir “pārāk maz visa” un tās kazarmas ir nožēlojamā stāvoklī. Dažās karavīru dzīvojamās telpās trūka bezvadu interneta un pat funkcionējošu tualešu, sacīja Hēgle.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pērnā gada februārī Vācijas kanclers Olafs Šolcs solīja palielināt izdevumus armijai. Šo centienu centrālais elements ir īpašs 100 miljardu eiro fonds, taču Hēgle sacīja, ka gausās birokrātijas dēļ 2022.gadā nekas no šiem līdzekļiem nekas tā arī netika iztērēts.
Runājot par rekrutēšanu, Pistoriuss sacīja, ka jaunajai paaudzei ir lielākas bažas par darba un privātās dzīves līdzsvaru nekā agrāk, un atzina, ka militārajā karjerā tā ir problēma.
Turklāt Vācijas sabiedrība noveco, kā rezultātā daudzās nozarēs trūkst darbaspēka un tas atspoguļojas arī militārpersonu rekrutēšanā.
“Līdz 2050.gadam mums būs par 12% mazāk cilvēku vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem,” norādīja ministrs. Bundesvēram pašlaik ir mērķis līdz 2031.gadam palielināt karavīru skaitu no pašreizējiem aptuveni 180 000 līdz 203 000, lai gan Pistoriuss uzsvēra, ka šis skaitlis tiek pārskatīts.
Sievietes ir nepietiekami pārstāvētas Vācijas bruņotajos spēkos Bundesvērā. Jaunas iniciatīvas mērķis ir to mainīt, un tā ir daļa no plašākiem centieniem stiprināt Vācijas militāros spēkus pēc Ukrainas konflikta, raksta DeutscheWelle.com.
Vācija vēlas jūs bruņotajos spēkos — it īpaši, ja esat sieviete. Kanclera Olafa Šolca kabinets šonedēļ pieņēma virkni pasākumu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas armijā. Bundesvēram ir vajadzīgi cilvēki, kas papildinātu armijas rindas, jo tā ir daļa no Vācijas centieniem stiprināt savas militārās spējas, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā.
“Sievietes Bundesvērā joprojām ir nepietiekami pārstāvētas,” trešdien žurnālistiem sacīja valdības pārstāvis Štefens Hebeštreits.
Pārstāvība saskaņā ar valdības definīciju ir tad, ja sieviešu īpatsvars pārsniedz 20%. Aizsardzības amatpersonas vēlas, lai sievietes būtu vismaz puse no medicīnas korpusa.
Abos gadījumos Bundesvērs izpaliek: saskaņā ar valdības datiem sievietes veido attiecīgi 9,5% un 45%. Ja neskaita civilās funkcijas, kas atbalsta militāros spēkus, Bundesvērā visās jomās ir aptuveni 180 000 karavīru. Gandrīz 24 000 no tām ir sievietes. To īpatsvars ir palielinājies, liecina militārie rādītāji, jo kopējais spēks kopš aukstā kara beigām ir samazinājies.
Reformas galvenokārt koncentrējas uz atalgojumu gan aktīvā dienesta laikā, gan rezervēs.
Viņi arī cenšas uzlabot atbalstu karavīru bērnu aprūpei un vecāka gadagājuma un slimu ģimenes locekļu aprūpei.
Ja labāks atalgojums un pakalpojumi atvieglos sievietēm tādu neapmaksātu mājsaimniecības darbu, par kuru viņas joprojām mēdz uzņemties smagumu, valdība cer, ka tas radīs iespēju, ja ne stimulu, pievienoties darbaspēkam. Tas ietver darbu militārajā dienestā.
“No darba devēju puses pieaug pieprasījums pēc kvalificēta personāla praktiski visās uzņēmējdarbības jomās,” viņa sacīja.
Militārajiem spēkiem ir papildu slogs ir piesaistīt jauniešus un
spēt apmierināt “tā dēvētās “Z paaudzes” cerības, kas vēlas augsta līmeņa elastīgu un individuālu brīvību darba dzīvē,” viņa piebilda. Šīs cerības parasti ir pretrunā ar armijas stingro hierarhiju un komandu struktūru.
Šonedēļ pieņemtie stingrāki vienlīdzīgu iespēju standarti palīdz izpildīt daļu no Bundesvēra stratēģijas paplašināt darbā iekārtošanu.
Vēl viens izaicinājums, ar kuru militārpersonas saskaras:
darba drošība, īpaši sievietēm. Seksuāla uzmākšanās armijas rindās joprojām ir aktuāla.
Saskaņā ar cilvēktiesību organizācijas Terre des Hommes datiem, Bundesvērs laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam konstatēja gandrīz 850 gadījumus.
