Krievija grib piedzīt no Vācijas četrus triljonus eiro par uzbrukumu PSRS 19
Krievijas odiozā politiķa Vladimira Žirinovska vadītās Liberāldemokrātiskās partijas deputāts Mihails Degtjarevs ierosinājis parlamenta apakšpalātā jeb Valsts domē izveidot īpašu darba grupu, kas aprēķinātu Vācijas nodarītos zaudējumus PSRS. Šķietami absurdā ideja tomēr sasniegusi dzirdīgas ausis, un šāda darba grupa Krievijas parlamentā jau esot sākusi darbu, ziņo Krievijas laikraksts “Izvestija”.
“Faktiski Vācija nav samaksājusi PSRS nekādas reparācijas par postījumiem un zvērībām Lielā Tēvijas kara laikā,” Krievijas avīzei “Izvestija” apgalvoja Degtjarevs. Krievijā par Lielo Tēvijas karu tiek saukts kara posms no 1941. gada 22. jūnija, kad nacistiskā Vācija uzbruku savai sabiedrotajai PSRS, līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gada maijā. “Jaltas vienošanās paredzēja, ka PSRS iegūst dažus vāciešu īpašumus, kas galvenokārt bija mēbeles, apģērbs un rūpnieciskās iekārtas. Tās uzskatāmas par kara trofejām, kas, protams, nekādā veidā nekompensē postu, kas tika nodarīts PSRS ekonomikai,” paziņojis Degtjarevs. “Kaut arī ar Vācijas Demokrātisko republiku pēc kara tika noslēgta vienošanās par reparāciju savākšanu, ne ar Vācijas Federatīvo republiku, ne jo vairāk apvienoto Vāciju šādas vienošanās nav bijušas. Tātad jautājums ir atvērts un ļoti aktuāls.”
Krievijas deputāts uzskaitījis, ka nacistiskās Vācijas uzbrukuma dēļ tika iznīcinātas 1710 pilsētas, 70 tūkstoši ciematu, 32 tūkstoši rūpnīcu un 100 tūkstoši kolhozu. “Turklāt šobrīd sanāk, ka Vācija ir samaksājusi kompensāciju sešiem miljoniem holokausta upuru, bet ignorējusi nogalinātos 27 miljonus padomju cilvēku, no kuriem 16 miljoni bija civiliedzīvotāji,” paziņoja Degtjarevs, kurš sarēķinājis, ka “summa pašreizējās cenās, kas Vācijai ir jāsamaksā PSRS juridiskajai mantiniecei Krievijai, ir ne mazāk kā trīs līdz četri triljoni eiro”.
Degtjareva ierosinājumam atbalstu paudusi arī Krievijas Komunistiskā partija, kuras pārstāvis un Valsts domes aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Komojedovs sarunā ar Kremļa ruporu televīzijas kanālu “Russia Today” uzsvēra, ka ir “jāaprēķina kopējie zaudējumi”. “Mums ir jāzina, kādu ietekmi uz PSRS attīstību, tostarp neatjaunojamiem cilvēku zaudējumiem, atstāja Vācijas agresija,” prātoja Komojedovs.
Degtjarevs apgalvo, ka Maskava ir tiesīga pieprasīt kompensācijas Berlīnei tieši šobrīd, jo Eiropas Savienība ir piemērojusi Krievijai sankcijas, kas tās ekonomikai jau atkal nodarot postažu, raksta avīze “Izvestija”. Turklāt Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka ES varētu pastiprināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, ja tā nepārstās atbalstīt Ukrainas austrumu apgabalos karojošos teroristu grupējumus.
Janvāra beigās arī Grieķijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušo kreiso populistu SYRIZA līderis Aleksis Ciprs paziņoja, ka grib piedzīt reparācijas no Vācijas par nodarīto postu Otrā pasaules kara laikā. SYRIZA grib, lai Vācija atmaksā 11 miljardus eiro Grieķijas bankai, kas šādus zaudējumus esot cietusi nacistu okupācijas laikā.
Daži Krievijas likumdevēji Degtjareva ierosinājumiem veltīja bargu kritiku. Krievijas parlamenta augšpalātas jeb Federācijas padomes ārlietu komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Džabarovs uzsvēra, ka visi reparāciju jautājumi starp Vāciju un PSRS tika atrisināti jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados un atgriešanās pie šiem jautājumiem radīs tikai problēmas. “Vienīgais, ko mēs varam panākt, paceļot šo jautājumi, ir attiecību pasliktināšanās ar Vāciju, kas tāpat šobrīd nav labas,” laikrakstam “Rossijskaja gazeta” uzsvēra Džabarovs.
