Vācija vīlusies Krievijā 2
Vācijas prokuratūra sākusi izmeklēšanu pret vairākiem oligarhiem no Krievijas prezidenta Vladimira Putina aprindām sakarā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu, liecina dokumenti, kas nonākuši žurnāla “Focus” rīcībā. Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka arvien lielāks skaits vāciešu vērtē Krieviju kā militāru draudu.
Kremļa oligarhi atmazgā naudu Vācijā
Kā raksta “Focus”, 2015. gada jūnijā bankas “Hypovereinsbank” vadība informēja finanšu kontroles komisiju par aizdomām sakarā ar naudas atmazgāšanu un šaubīgiem naudas pārvedumiem no kādas Karību reģiona ārzonas uz Vācijas kuģu būves uzņēmuma “Nordic Yards” kontu, kurā ieskaitīti aptuveni 30 miljoni eiro.
Izmeklēšanas dati liecina, ka ar kuģu būves uzņēmumu savulaik bijis saistīts Igors Jusufovs, Krievijas bijušais enerģētikas ministrs un koncerna “Gazprom” valdes loceklis. Šobrīd Jusufovs ir Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis starptautiskās enerģētiskās sadarbības jautājumos, bet firmas “Nordic Yards” lietas pārrauga viņa dēls Vitālijs. “Kāda ir kuģu būvētavai pārskaitītās naudas izcelsme un kas stāv aiz ārzonas kompānijas, pagaidām nav zināms,” raksta “Focus”. Vācijas muitas dienestam pērn augustā izdevies aizturēt un konfiscēt retu un ļoti dārgu automobili “Jaguar MK V”, kas bijis paredzēts valsts koncerna “Rostech” ģenerāldirektoram Sergejam Čemezovam, kas ir Putina tuvs draugs un sabiedrotais. Čemezovs ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, un viņam nav atļauts ne iebraukt, ne saņemt preces no ES. Vācijas finanšu policija noskaidrojusi, ka Ukrainas uzņēmējs Sergejs Kurčenko, kurš darbojas kā starpnieks gāzes tirgū, nelikumīgi pārskaitījis no Ukrainas valsts budžeta aptuveni 7,5 miljonus eiro uz Vācijā reģistrētu firmu kontiem. “Kurčenko tiek uzskatīts par Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča, kas aizbēdzis uz Krieviju, uzticības personu,” raksta “Focus”.
Trešdaļa vāciešu redz Putinā draudu
Vēl pirms pāris gadiem Berlīnes un Maskavas attiecības Kremlis uzdeva kā pragmatisku saišu piemēru, taču kopš Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā arvien lielāks skaits vāciešu vērtē Krieviju kā draudu. Bertelsmana fonda veiktā aptauja liecina, ka 2012. gadā Putina Krieviju par drošu starptautisku partneri neuzskatīja 42% vāciešu, bet šā gada martā viņu skaits pieaudzis līdz 64%, atzīmē laikraksts “Bild”. Zīmīgi, ka bijušajā Austrumvācijā, kas pusgadsimtu bija Maskavas satelītvalsts, par Putinu kā “drošu partneri” izteikušies 37% aptaujāto, bet Vācijas rietumos tikai 25%. “Galvenais iemesls vāciešu augošajām bažām ir Krievijas uzvedība starptautiskajā arēnā, konkrētāk – Putina lēmums izvērst radikālu konfrontāciju ar Rietumiem,” secina Bertelsmana fonda aptaujas autori. Cerību atsākt sadarbību ar Krieviju vēl nav zaudējuši 33% aptaujāto, bet tikpat daudz vāciešu nesaskata vajadzību sadarbībai ar Krieviju. Aptauja liecina, ka 44% vāciešu atbalsta kancleres Angelas Merkeles nostāju Krievijas un Ukrainas konfliktā, bet 19% uzskata to par “pārāk draudzīgu pret Krieviju”. 25% aptaujāto gribētu “mīkstāku kursu” attiecībās ar Krieviju. Par ekonomisko sankciju saglabāšanu pašreizējā līmenī vai to pastiprināšanu izteikušies attiecīgi 46% un 16% aptaujāto, bet 27% atbalstījuši to vājināšanu. Krievijas iebrukums Ukrainā un Sīrijas bombardēšana pamudinājusi 38% vāciešu vērtēt Putina Krieviju kā militāru draudu, kas ir “briesmīgs rādītājs valstij, kas vēl pirms pāris gadiem tika uzskatīta par Vācijas partneri”, atzīmē “Bild”.
Kremļa propaganda Vācijā buksē
Krievijas propagandas mašīna asi kritizējusi Vācijas kancleri Angelu Merkeli par “liekulību un dubultstandartiem” viņas migrācijas politikā, kas esot “politiska pašnāvība” un veicinājusi galēji labējo spēku nostiprināšanos. Neviens Vācijas vadītājs pēc aukstā kara nav ticis tā kritizēts Kremļa medijos. Savulaik Vācija ticēja samierināšanās politikai ar Krieviju, bet tagad ir vīlusies, atzīmē žurnāls “The Economist”. Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders tagad sēž koncerna “Gazprom” valdē un kļuvis par Kremļa lobistu, bet Putina Krievijā Merkele kļuvusi par ideoloģisku oponentu. Viņa ir ieņēmusi stingru nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā un Kremļa izvērsto melu un dezinformācijas kampaņu tās attaisnošanai.
Kā izteicies kāds Merkeles palīgs, Putina melīgie apgalvojumi, ka “zaļie cilvēki”, kas sagrāba Krimu, nebija Krievijas karavīri, bija pagrieziena punkts kancleres attieksmē, kategoriski noraidot Kremļa manipulācijas ar faktiem. “Putins tagad mēģina iedragāt kancleres pozīcijas un izvērst arī Vācijā, kur dzīvo aptuveni trīs miljoni etnisko krievu, Kremļa propagandu,” atzīmē Berlīnes domnīcas GDAP Krievijas lietu eksperts Stefans Meisters. “Mēģinot Vācijā izmantot līdzīgu dezinformācijas taktiku kā karā pret Ukrainu, Krievija ir pārcentusies,” uzskata Meisters, “un zaudējusi lielāko daļu vācu auditorijas.” Pat Vācijas politiķi no aprindām, kas tradicionāli iestājās par samierināšanas politiku attiecībās ar Krieviju, tagad uzskata, ka tā kļuvusi par potenciālu ienaidnieku. Krievijai vēl nesen bija vērā ņemamas ekonomiskās attiecības ar Vāciju, bet tagad starp Vācijas tirdzniecības partneriem Krievija ir aiz Čehijas. Pirms ES sankciju ieviešanas Krievijas daļa Vācijas ārējā tirdzniecībā bija četri procenti, bet tagad samazinājusies līdz 2,4 procentiem. “Mūsu mērķis ir apliecināt, ka mēs nepieņemsim pēcaukstā kara kārtības un starptautisko līgumu pārkāpumus,” paziņojis Vācu uzņēmēju apvienības BDI direktors Markuss Kerbers. Analītiķi atzīmē, ka gaidāma asa cīņa diplomātiskajā frontē pirms jūlija, kad paredzēts apspriest ekonomisko sankciju (ne)pagarināšanu pret Krieviju.
