Juris Lorencs: Vācija vairs nav pirmajā vietā 25
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Oficiālās Vācijas Federatīvās republikas himnas pirmās rindas skan šādi: “Einigkeit und Recht und Freiheit für das deutsche Vaterland!” Latviskā tulkojumā: “Vienotība, taisnība un brīvība vācu tēvzemei.” Tomēr daudziem šī dziesma asociējas ar vārdiem “Deutschland, Deutschland über alles, über alles in der Welt.”
Tieši tā skan 1841. gadā sacerētās dziesmas pirmais pants, ko “pieklājības pēc” kopš Otrā pasaules kara beigām un nacistu režīma sakāves vairs nedzied. Kā to tulkot latviski? Vai “Vācija pāri visam”?
Es gan sliecos domāt, ka dziesmas autori ar “Deutschland, Deutschland über alles” bija domājuši ko citu, proti – “Vācija pirmajā vietā”. Vācija kā pienākums, uzticība, kalpošana savai zemei un tautai. Vācija domās un sirdīs. Patiesībā nekā slikta šajos vārdos nav.
Par himnu atcerējos, iepazīstoties ar jaunās Vācijas valdības deklarāciju.
Pēc 26. septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām izveidojās visai neparasta situācija. Stabilu valdību teorētiski varēja izveidot četras politiskās partijas, kas vēlēšanās saņēma lielāko mandātu skaitu.
Pavisam bija sešas iespējamo koalīciju kombinācijas. Partiju sarunās “aiz borta” tika atstāta pašreizējās kancleres Angeles Merkeles Kristīgo demokrātu savienība, kas valdījusi Vācijā pēdējos sešpadsmit gadus.
Savā starpā izdevās vienoties tā saucamajai luksofora koalīcijai – sociāldemokrātiem, Brīvo demokrātu partijai (liberāļiem) un Zaļo partijai. Par “luksofora koalīciju” šo valdību dēvē tāpēc, ka to simboliskās krāsas – sarkans, dzeltens un zaļš – sakrīt ar satiksmes regulētāja jeb luksofora gaismām.
Paredzams, ka jaunais Vācijas kanclers būs sociāldemokrāts Olafs Šolcs, bet pašu valdību apstiprinās jau 6. decembrī.
To sagaida nopietni izaicinājumi – Covid-19 pandēmija, sabiedrības sašķeltība, augošās enerģijas cenas, inflācija, klimata pārmaiņas, starptautiskie konflikti, migrantu krīze, nevienprātība ES iekšienē.
Atklāti sakot, joprojām pastāv nopietnas šaubas, vai šī kreisi liberālā koalīcija spēs rast risinājumus un izlēmīgi rīkoties. 24. novembrī nākamās valdības partijas prezentēja koalīcijas līgumu.
177 lappuses garajam politiskajam dokumentam dots virsraksts: “Mehr Fortschritt wagen”, kas latviski skanētu kā “Uzdrīkstēties lielākam progresam”. Bet kas ir progress? Atbilde uz šo jautājumu arī slēpjas politikā.
Par jaunās valdības augstāko prioritāti pasludināta cīņa ar klimata izmaiņām. Vārds “klimats” dokumentā esot minēts 198 reizes, vārds “Eiropa” – 254 reizes, kamēr vārds “Vācija” – tikai 144 reizes.
Līdz 2030. gadam Vācija gatavojas pilnībā atteikties no akmeņoglēm, tālākā perspektīvā arī no gāzes. Tā vietā ēku jumti tikšot noklāti ar saules baterijām, bet 2% no valsts teritorijas apbūvēta ar vēja parkiem.
2030. gadā pa Vācijas ceļiem jau braukšot vismaz 15 miljoni elektrisko automašīnu. Vienlaikus par atomenerģiju šī koalīcija negrib ne dzirdēt.
Pircēji jau tagad var rēķināties, ka dārgāka kļūs gaļa. Iemesls – valsts turpmāk atbalstīšot “klimatam draudzīgu” (tātad arī dārgāku) gaļas lopu audzēšanu.
Paredzami augstāki nodokļi degvielai, īpaši dīzelim.
Savukārt maksas autoceļu tarifu pieaugums nozīmēs, ka cenas celsies pilnīgi visām precēm.
Koalīcija apsolījusies izskaust zemo cenu aviokompāniju lidojumus Eiropā. Iemesls – tie esot nedraudzīgi videi. Diezin vai ar to būs mierā Īrija, kur bāzējas “Ryanair”.
Ārlietu ministres amatu ieņems 41 gadu vecā Zaļo partijas pārstāve Annalēna Bērboka. Galvenais jaunās valdības lozungs ārpolitikā – “vairāk Eiropas”. Vēlamais mērķis – Eiropas Savienoto Valstu izveidošana. Šodienas situācijā teju vai neiespējamā misija.
Par to, ka valsts aizsardzībai tiks tērēti 2% no nacionālā kopprodukta, koalīcijas dokumentā nav ne runas. Jau tagad skaidrs, ka ar to nebūs mierā NATO partneri, it īpaši ASV.
Valdības deklarācijā teikts, ka Vācija vēlas “konstruktīvu dialogu ar Krieviju”. Tomēr šajā jomā sagaidāmas izmaiņas.
Līdzšinējā Angeles Merkeles politika attiecībā uz Krieviju pamatojās pārliecībā, ka bizness pats no sevis “visu sakārtos”.
Savukārt “luksofora koalīcija” uz Krieviju raugās vien kā uz neērtu kaimiņu, ar kuru nākas sadzīvot. Bez naivām ilūzijām, ka Krievija demokratizēsies, kļūs “kā Rietumi”.
Zaļo partija tradicionāli lielu uzmanību pievērsusi cīņai ar korupciju un naudas atmazgāšanu, cilvēka un minoritāšu tiesībām, preses brīvībai. Skaidrs, ka šajā eksāmenā Krievija “izkrīt”.
Koalīcijas līgumā nekas nav teikts par “Nord Stream 2” gāzesvada projektu. Zināms, ka to aizstāv sociāldemokrāti. Savukārt zaļie un pati Bērboka nekad nav slēpusi savu skepsi – šis projekts ir kļūdains no vides viedokļa, jo gāze ir neatjaunojamais kurināmais, turklāt tas padara Vāciju pārāk atkarīgu no Krievijas.
Koalīcijas dokumentā izteikts atbalsts Baltkrievijas opozīcijai un Ukrainas teritoriālajai vienotībai.
Vēl daži jaunumi – “luksofora koalīcija” apsolījusi piešķirt vēlēšanu tiesības sešpadsmit gadu veciem jauniešiem, kā arī legalizēt marihuānas lietošanu.
Lai uzpīpētu zālīti, vairs nevajadzēs ceļot uz Amsterdamu, pietiks ar Berlīni, Drēzdeni vai Minheni. Kopējais iespaids par “luksofora koalīcijas” sadarbības līgumu – moderna, nākotnē vērsta politika, kas tomēr ir nedaudz atrauta no reālās īstenības.
Tā būtu lieliski iederējusies pasaulē pirms Krimas aneksijas, bēgļu krīzēm, enerģijas cenu kāpuma un Covid-19 pandēmijas.
Tikmēr meteorologi brīdina – šonedēļ Vāciju savā varā pārņemšot sniega vētra, vārdā Kristiāns, kas atnesīšot neparasti aukstu laiku un sniega kupenas. Nu kaut kā tā…
