– Piemērs ar tramvaju, kurā nerunā vāciski, – jūs gribat sacīt, ka tam ir sakars ar bēgļu pieplūdumu? 22
– Nē, tam nav tieša sakara ar pēdējā laika notikumiem. Pērn Vācijā iebrauca nepieredzēti daudz patvēruma meklētāju, bet tas nenozīmē, ka Vācija nebūtu uzņēmusi bēgļus jau iepriekšējos gados. Jau agrāk šie skaitļi bijuši ar augošu tendenci. Nebija tā, ka neviens nebrauca. Tie bija, tā teikt, “tikai” 200 000 gadā. Tas ir skaitlis, kas atbilst vidēji lielas pilsētas iedzīvotāju skaitam. Ja liela daļa iebraucēju koncentrējas lielajās pilsētās, noteiktos rajonos, tad tas nevar neietekmēt pilsētas kopējo ainavu. Tāpēc viens no punktiem mūsu programmā ir: turpmāk patvēruma pieteikumi vairs vispār nedrīkstētu tikt iesniegti uz vietas Vācijā. Šim procesam jānotiek tikai Vācijas vēstniecībās ārvalstīs. Mūsu patvēruma likums ir unikāls ar to, ka lūgt patvērumu Vācijā ir iespēja jebkuram pasaules iedzīvotājam. Ikviens var atbraukt no Ķīnas un to izdarīt. Taču tad, ja tas noraidīts, izraidīt šādu personu dažādu iemeslu dēļ ir ļoti sarežģīti. Pārsvarā cilvēki nevis dodas prom, bet paliek tepat izraidīšanas pagaidu apturēšanas statusā. Tāpēc procedūras pārcelšanu uz ārvalstu vēstniecībām es redzu kā izeju. Otrs variants: paātrinātā patvēruma iesnieguma izskatīšana tieši uz robežas, divdesmit četru stundu laikā…
– …uz kādas robežas? Vācijas? Grieķijas?
– (Domā.) Nu, vispār to derētu nodrošināt jau uz Eiropas Savienības ārējās robežas. Tomēr es uz to nepaļautos. Prātīgāk tomēr būtu kontroli nodrošināt tepat uz Vācijas robežas. Jo tā vairs tas nevar turpināties, ka katram ir ne tikai iespēja brīvi ienākt, bet arī palikt. Pat tad, ja ir lēmums par izraidīšanu un izcelsmes valsts ir gatava sadarboties, tas atkal nav iespējams, jo ir veidi, kā no tā izvairīties. Piemēram, pēc lēmuma paziņošanas saslimst ar depresiju un citām kaitēm, lai gan pirms tam nekādu sūdzību nav bijis.
– Tad jau jābūvē žogs. Kā lai citādi izkontrolē katru iebraucēju?
– Tiek sacīts, ka žogs tāpat neaizkavēšot cilvēku plūsmu. Es domāju, tas nav tiesa. Jau Ungārijas piemērs parādīja, ka pēc žoga uzbūvēšanas neviens vairs turp nevēlējās doties. To var ļoti labi saprast. Žogs, pat ja fiziski nespēj aizkavēt visus, rada nepievilcīgu iespaidu un noteikti samazina cilvēku skaitu, kas vēlas šādu ceļu mērot. Bēgļu plūsma uz Vāciju ir saistīta arī ar nepatiesiem priekšstatiem par to, kas bēgļus šeit gaida: nauda, mājoklis, laba dzīve. Un cilvēki, šeit ieradušies, viļas, jo viņus sagaida gultasvieta teltī vai sporta zālē. Tāpēc jārada reāla robežkontrole – tāda, kurai ir konsekvences. Kontrolei jāpanāk, ka ne katrs šeit drīkst iekļūt, vai vismaz vispirms ir jāuzgaida.
– Un kur tad paliks noraidītie migranti? Lai pulcējas Austrijā?
– Tieši tā. Tad, kad Austrijai būs šāda problēma, tad tā sāks nostiprināt arī savu robežu, jo noteikti nevēlēsies tik daudz bēgļu pie sevis. Jo patlaban Austrija jūtas komfortabli, vienkārši novirzot visus migrantus uz Vāciju.
– Un pēc tam problēmas pārvirzīsies uz Slovēniju?
– Jā, Slovēnija būs spiesta darīt to pašu. Kādam tas ir jāsāk, un jāsāk jau no iekšējām robežām līdz pat Grieķijai. Šobrīd migrantiem un tranzīta valstīm ir ļoti ērti: ik valstī, kurā viņi ierodas, viņiem novēl laimīgu ceļu, paēdina, padzirda, iesēdina autobusā, jo viņi taču visi brauc uz Vāciju! Ja sāksim nostiprināt iekšējās robežas, tad izveidosies sastrēgumi, ar kuriem tranzīta valstis nebūs mierā un būs spiestas beidzot rīkoties. Nepārprotiet mani, es nevēlos visu slogu uzgrūst Grieķijai, es apzinos, cik smaga tur ir situācija. Taču ar kaut ko ir jāsāk, lai pakāpeniski panāktu, ka bēgļu maršruts kļūst nepievilcīgs.
