Vācija – sociāli nevienlīdzīgākā Eiropā? 3
Sociālā nevienlīdzība tiek piesaukta kā viens no iemesliem, kas ASV un Eiropā ceļu uz varu atvēris tā dēvētajiem populistiem. Tā būs tēma arī partiju cīņās Vācijā pirms parlamenta vēlēšanām šogad. Taču ko īsti nozīmē šis jēdziens? Kā to saprot Vācijā?
Arvien vairāk pudeļu savācēju
Parkā uz soliņa izdzertu alus pudeli promejot ieslidināt atkritumu tvertnē Vācijā nav labs tonis. Pieklājīgāk: atstāt uz ietves. Pēc neilga brīža tā pazudīs. Turklāt savācējam tiks aiztaupīts lieks kauna mirklis, jo nebūs jārakņājas pa atkritumiem.
Ar tukšo pudeļu vākšanu Vācijā mēdz piepelnīties ne vien bezpajumtnieki, it sevišķi iebraucēji no Austrumeiropas, bet arī pensionāri un bezdarbnieki, secinājuši šo fenomenu pētījušie sociologi. Pudeļu automātos lielveikalos stikla alus pudeli var nodot par astoņiem, plastmasas – 25 centiem. Tā, cītīgi strādājot, pudeļu vācējiem izdodas nopelnīt trīs vai piecus, dažkārt desmit eiro dienā. Pudeļu vācēju galvenā motivācija ir papildu nauda iztikai, tomēr savu lomu spēlē arī vēlme darīt ko lietderīgu, ja citu nodarbi atrast nav iespējams, secināts pētījumos.
Cik daudz cilvēku Vācijā spiesti piepelnīties šādi, nav zināms. Visticamāk, attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu, ļoti maz. Taču statistika liecina par paradoksālu sakarību: jo spīdošāk ekonomiski klājas Vācijai, jo vairāk iedzīvotāju nonāk uz nabadzības sliekšņa.
“Kā vēl nekad”
Pēdējos gados teju katrs jauns klajā nācis ziņojums par ekonomiskajiem panākumiem medijiem ļauj garnēt to ar virsrakstu “Tik labi nav bijis vēl nekad kopš Vācijas atkalapvienošanās”. Nekad nav bijis tik daudz brīvu darba vietu: pērn to skaits tuvojās miljonam. Augsti “kā vēl nekad” ir eksporta rādītāji. Valsts un federālās zemes kopā 2016. gadu noslēgušas ar 19 miljardu eiro budžeta pārpalikumu – augstāko kopš Vācijas atkalapvienošanās.
Un tajā pašā laikā – “augstākais kopš Vācijas atkalapvienošanās” ir arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. Tas, pēc dažādiem mērījumiem, sasniedz 15 – 20 procentus no iedzīvotājiem jeb 12,5 – 16 miljonus cilvēku, augot teju ik gadu jau kopš 2006. gada. Pēc Eiropas Savienībā pieņemtās metodikas, nabadzības riska grupā tiek ieskaitīti cilvēki, kuru ienākumi ir zemāki par 60 procentiem no mediānas ienākuma valstī (vidējais ienākums, atmetot visaugstākos un viszemākos ienākumus). Galvenās apdraudētās grupas: vientuļie vecāki, bezdarbnieki un pensionāri.
Kamēr sociālās palīdzības organizācijas ceļ trauksmi par augošu nabadzību, ir eksperti, kas uz šo rādītāju raugās skeptiski, apšaubot, vai tas sniedz vērā ņemamu informāciju. Pērn aprēķinātais nabadzības slieksnis Vācijā sasniedza 890 eiro mēnesī vienatnē dzīvojošajiem un 1870 eiro – ģimenei ar diviem bērniem. Taču vai tas patiesi raksturo īstu nabadzību? Salīdzinājumam: nabadzības slieksnis Latvijā – 291 eiro mēnesī. Pēc Labklājības ministrijas datiem, zem tā dzīvo apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Vai šādi aprēķinātie nabadzības rādītāji ir salīdzināmi?
