“Pasaulē modernāko un drošāko AES slēgšana Vācijā ir dramatiska kļūda!” Vācijā slēdz pēdējās AES 60
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijā aizvadītajā nedēļas nogalē tika slēgtas pēdējās trīs valstī atlikušās atomelektrostacijas (AES). Ar to tiek izbeigta vairāk nekā sešdesmit gadus ilgusī kodolenerģijas ēra Vācijā, kurā par to joprojām nerimst strīdi. Vācijas politika šajā jautājumā arī atšķiras no daudzu citu attīstīto valstu politikas, piemēram, Francijas, kas paredz saglabāt vai pat paplašināt kodolenerģijas izmantošanu.
Pilda iepriekšējo valdību plānus
Atbilstoši iepriekš pieņemtajiem lēmumiem sestdien no tīkla tika atvienota Emslandes AES, Izāras 2. AES un Nekārvestheimas AES 2. kodolreaktors. Pirmā AES Vācijā pie tīkla tika pieslēgta 1961. gadā Bavārijā, tomēr jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem daļā sabiedrības bija vērojama spēcīga pretestība kodolenerģijai.
Konkrēti plāni par AES slēgšanu tika pieņemti šā gadsimta sākumā, kad Vācijā pie varas bija sociāldemokrātu un Zaļo partijas koalīcijas valdība. Tobrīd Vācijā darbojās 19 kodolreaktori. Tie nodrošināja aptuveni trešo daļu Vācijai nepieciešamās elektroenerģijas, vēsta Vācijas raidorganizācija “Deutsche Welle”.
Šie plāni vēlāk tika mainīti, bet liktenīga Vācijas kodolenerģijas nozarei izrādījās Fukušimas AES avārija Japānā 2011. gadā. Reaģējot uz Fukušimā notikušo katastrofu, toreizējā Vācijas valdība kristīgo demokrātu kancleres Angelas Merkeles vadībā pieņēma lēmumu pilnīgi atteikties no kodolenerģijas. Tolaik tika nolemts pēdējās AES slēgt līdz 2022. gada beigām.
Šos plānus mainīja Krievijas sāktais iebrukums Ukrainā un Maskavas lēmums pārtraukt gāzes piegādes. Bažījoties par elektroenerģijas iztrūkumu, Vācijas valdība pērnā gada nogalē vienojās pagarināt atlikušo trīs kodolreaktoru darbību līdz 15. aprīlim. Šie trīs reaktori nodrošināja apmēram 5% no Vācijas elektrības patēriņa. Vācijas valdība ir atzinusi, ka īstermiņā enerģijas vajadzībām Vācijai vajadzēs vairāk paļauties uz oglēm un dabasgāzi. Aptuveni trešo daļu enerģijas Vācijā saražo ogļu stacijas. Britu raidorganizācija BBC norāda, ka pērn 44% Vācijas elektroenerģijas nodrošināja atjaunojamie energoresursi. Tomēr pēdējos gados atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars nav audzis.
Nav vienprātības par AES slēgšanu
Par pēdējo AES slēgšanu Vācijas politiskajās aprindās un sabiedrībā vienprātības nav. Kodolenerģijas aizstāvji uzskata, ka tā ir tīra un uzticama alternatīva fosilajam kurināmajam. Tās pretinieki domā, ka kodolenerģija ir neilgtspējīga, bīstama un novērš uzmanību no atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas. Arī valdošajā sociāldemokrātu, zaļo un brīvo demokrātu koalīcijā ir sastopami dažādi viedokļi.
Par reaktoru slēgšanu tradicionāli iestājusies Zaļā partija, bet šaubas par to ir pauduši brīvo demokrātu politiķi. “Kodolenerģija joprojām ir riskanta tehnoloģija, un riskus nevar kontrolēt pat tādā augsto tehnoloģiju valstī kā Vācija,” pirms reaktoru slēgšanas paziņoja Vācijas vides ministre Štefija Lemke, kura pārstāv Zaļo partiju. “Vācijas valdības nostāja ir nepārprotama: kodolenerģija nav ne zaļa, ne ilgtspējīga,” uzsvēra ministre.
Ekonomikas un klimata lietu ministrs Roberts Hābeks, kurš arī pārstāv zaļos, ir paziņojis, ka pēdējo AES slēgšana neietekmēs Vācijas enerģētikas drošību. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd kritiku pret AES slēgšanu pauž politiķi, kuru pārstāvētās partijas 2011. gadā pieņēma lēmumu atteikties no kodolenerģijas. “Mēs pildām kristīgo demokrātu un brīvo demokrātu 2011. gadā pieņemto lēmumu,” norādīja Hābeks.
“Pasaulē modernāko un drošāko AES slēgšana Vācijā ir dramatiska kļūda, kurai būs sāpīgas ekonomiskas un ekoloģiskas sekas,” uzsvēra brīvo demokrātu līdera vietnieks Volfgangs Kubickis. Viņa viedoklim piekrīt konservatīvo politiķi. Bavārijas premjers Markuss Zēders lēmumu slēgt atlikušos reaktorus nosaucis par “pilnīgi aplamu lēmumu”. “Kamēr daudzas valstis pasaulē pat paplašina kodolenerģijas izmantošanu, Vācija dara pretējo,” paziņoja Bavārijas konservatīvo līderis.
“Mums ir vajadzīgi visi iespējamie enerģijas veidi. Pretējā gadījumā mēs riskējam ar augstākām enerģijas cenām un uzņēmumu pārcelšanu citviet,” uzstāja Zēders. “AES slēgšana ir melnā diena klimata aizsardzībai Vācijā,” paziņoja opozīcijā esošo kristīgo demokrātu Bundestāga deputāts Jenss Špāns. “Zaļo klimata ministrs drīzāk ļaus darbināt ogļu spēkstacijas, nevis klimatneitrālas AES,” norādīja Špāns. Zaļie savukārt vaino iepriekšējo, kristīgo demokrātu vadīto koalīciju par pārāk lēnu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu.
Jaunākajās sabiedriskās domas aptaujās noskaidrots, ka tikai aptuveni ceturtā daļa vāciešu atbalsta atlikušo kodolreaktoru slēgšanu. Apmēram trešā daļa atbalsta to darbības pagarināšanu uz laiku, bet trešā daļa tos negrib slēgt vispār. Turklāt tikai 56% zaļo vēlētāju atbalstīja lēmumu slēgt atlikušos reaktorus.
Kamēr Vācija atsakās no kodolenerģijas, citas valstis ir nolēmušas to saglabāt vai pat paplašināt tās izmantošanu. Somijā nedēļas nogalē ekspluatācijā nodots Eiropā lielākais kodolreaktors. Plānots, ka Olkiluoto AES 3. reaktors nodrošinās 14% Somijas elektroenerģijas patēriņa.
