Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 84
Ieva Alberte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš augusta Mēklenburgas-Priekšpomerānijas skolās makšķerēšana pirmoreiz iekļauta mācību programmā kā izvēles priekšmets. Pirmos divus mēnešus skolēni apguva teoriju, taču oktobrī devās makšķerēt un noķēra pirmās zivis.
“Nedrīkst mācīt nogalināt”
Dzīvnieku aizstāvju organizācija PETA Vācijā publiskoja nosodošu ziņojumu. “Bērniem skolās nevajadzētu mācīties, kā dzīvniekus nogalināt, bet gan – kā pasargāt. Makšķerēšana un medības ir senas paražas, kas, tāpat kā gladiatoru cīņas vēstures grāmatās, būtu jāaizliedz,” uzskata Taņa Breininga, PETA atbildīgā par zivīm un jūras dzīvniekiem, jūras bioloģijas doktore.
Kritiku PETA pirmoreiz izteica jau 2018. gadā projekta pilotstadijā, aicinot cietsirdību apturēt un projektam paredzētos 140 000 eiro ieguldīt klimata saudzēšanā.
Finansētājs ir Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Lauksaimniecības ministrija, un tās ministrs Tils Bakhaus PETA pārmetumus vērā neņēma. Līdzekļi iedalīti no nodevas, ko ik gadu iemaksā par makšķerēšanas licencēm. Vietējā makšķerēšanas asociācijā ir ap 45 000 dalībnieku, jo pavalsts ir ūdeņiem bagāta.
Visiem spīdēja acis
Ministrija jau ilgstoši īsteno dažādus projektus, kas veicina labas prakses makšķerēšanu. Tā, piemēram, “AngelnmachtSchule”.
“Jau pilotprojektā redzēju, cik ļoti bērnus aizrauj makšķerēšana,” telefonsarunā stāsta Kristofs Viteks, kurš vada nodarbības. Pēc izglītības viņš ir bioloģijas un ķīmijas skolotājs, bet strādā Mēklenburgas-Priekšpomerānijas makšķernieku asociācijā.
Projekts ilgs līdz 2024. gadam, pagaidām tajā piedalās tikai pirmās astoņas skolas. Lielākoties mācības ir teorētiskas, un līdz šim tikai divreiz skolēni tikuši līdz tuvējam dīķim iemest pīcku. Teorija sastāv no ihtioloģijas, hidroloģijas, vides tiesībām, makšķerēšanas piederumu lietošanas drošības pamatiem.
Makšķerēšana reizi nedēļā ilgst 90 minūtes. Projektā piedalās 5.–6. klašu skolēni, jo licenci Mēklenburgā var kārtot tie, kam apritējuši 14 gadi. Mācību gada beigās skolēni varēs likt eksāmenu.
Kā mācās makšķerēt
Uz pirmo praktisko nodarbību skolēni no profesora dr. Frīdriha Hainkes skolas Hāgenovā devās kājām, jo dīķis ir tuvu. Puse no jaunajiem makšķerniekiem ir meitenes. Daudzi gribēja makšķerēt, taču vispirms bija jāiepazīstas ar makšķeres sagatavošanu, lietošanu un drošību.
Otrajā reizē jau varēja ķerties pie kāta. Vispirms uz āķa vajadzēja uzlikt ēsmu – mušu kāpuru. Daļa skolēnu negribēja to darīt, tāpēc skolotājs Kristofs palīdzēja. Ilgi nebija jāgaida. Cope! Ir! “Sajūsma bija liela, visiem acis spīdēja. Saskrēja ap zivju uztveramo tīkliņu. Motivācija turpināt makšķerēt pieauga,” atceras pasniedzējs. Bērni ātri apklusuši un koncentrējušies lomam, jo zina – zivīm ir laba dzirde, tāpēc jābūt klusiem.
Todien lomi bija vairāki: rauda, breksis, katrs ap 20 cm. Lielākais līdz šim bijis 49 cm garš sapals, kas svēris divus kilogramus. Bērni savas zivis ņēma uz mājām un kopā ar vecākiem sagatavoja vakariņas, cits aiznesa savam kaķim. Vācijā noteikts, ka katra zivs ir vērtīga, tāpēc jāizmanto. Kristofs savu zivi uzšķērda un rādīja, kādi orgāni tai ir – skolēni bija ļoti ieinteresēti, īpaši par zivs peldpūšļiem. Vēlāk zivi izkaltēja, iesālīja un kādā no stundām visi kopā nogaršoja.
Jāpriecājas ar acīm
PETA uzskata, ka ir daudz citu veidu, kā iepazīt dabu. “Esmu mamma un zinu, ka upi var vienkārši vērot un priecāties par tur esošajām zivīm,” telefonsarunā stāsta Breininga. Viņa norāda, ka zivīm ir jūtas, viņas izjūt sāpes. “Zivis grib dzīvot, to parāda viņu uzvedība, kad ir noķertas – viņas spirinās, lai tiktu prom.” Aktivitātes dabā esot svarīgas, taču dzīvas būtnes nogalināšanai nevajadzētu sagādāt prieku.
Kristofs noraida PETA pārmetumus, ka bērniem māca cietsirdību. Zivis galina viņš pats ar speciālu sitamo koku. “Viens no puišiem tieši praktiskajā nodarbībā saprata, ka turpmāk šo stundu neapmeklēs. Tas neesot viņam,” atzīst skolotājs. Varbūt pat kļūs par vegānu?! To PETAS pārstāve nebija iedomājusies, projektu pilnībā ar vārdiem iznīcinot. “Tad tas ir apsveicami,” teic Breininga.
Kristofs ir pārliecināts, ka jebkuram cilvēkam jāzina, ko viņš ēd. Nodarbībās bērni mācās arī to, kā respektēt dabu, kā to pasargāt, viņi atrodas svaigā gaisā. Uzzina daudz par zemūdens pasauli, jo to iepazīt nav tik vienkārši kā putnus, kurus var redzēt lidojam.
Jauno izvēles priekšmetu atbalsta arī Hāgenovas profesora dr. Frīdriha Hainkes skolas bioloģijas skolotājs Gvido Nazarkēvičs. Skola ir orientēta uz praktisku amatu apgūšanu vecākajās klasēs. “Kad daži vecāki mēģināja pārmest mūsu skolas nostāju, man bija pretjautājums, vai tad makšķerēt svaigā gaisā nav labāk par sēdēšanu pie televizora? Tik daudzi bērnus mājās “noparko” pie ekrāna.”
Babete Tervēre ilgstoši strādājusi ar bērniem un jauniešiem, taču šobrīd Diseldorfā vada dzīvnieku aizsardzības biedrību “Notpfote”. Viņa saskata projektā vienu plusu – bērni tiek izglītoti par zemūdens pasauli. “Tomēr būtu labi arī pastāstīt, kā daba pašregulējas un kā bērni varētu dabai dot, ne tikai atņemt. Nogalināt ir slikti, un gaļas produkti ir tie, kas ved mūsu planētu dziļākā krīzē,” uzskata Tervēre. Makšķerēšana un medības kā hobijs viņai šķiet neētisks. “Es redzu, ka aizvien vairāk jauniešu kļūst sociāli atbildīgāki pret dabu un dzīvo apzinātāk. Padomā, ko ēdīs, nevis ņem lētāko desu par 55 centiem. Tas ir labi!”
