Merkele aicina Olandu uz ciešāku militāro un tehnoloģisko sadarbību 0
Neapmierināta ar ASV izlūkdienestu īstenoto iedzīvotāju personīgās informācijas uzraudzību tīmeklī, Vācijas kanclere Angela Merkele gatavojas uzrunāt Francijas prezidentu Fransuā Olandu, lai veidotu Eiropas komunikācijas tīklu iedzīvotāju privātuma aizsardzībai internetā. Šis jautājums, kā arī ciešāka sadarbība militārajā un drošības sektorā būs atslēgas punkti, kurus Merkele pārrunās ar Olandu, kad trešdien ieradīsies vizītē Parīzē.
Pērn atklātībā nākusī informācija, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra veikusi vērienīgas novērošanas operācijas dažādos elektroniskās komunikācijas tīklos, pamatīgi sadusmojusi Berlīni un vāciešus. Bijušā ASV izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena izpaustā informācija apliecina, ka amerikāņu izlūki izspiegojuši pat Merkeles mobilā telefona sarunas. Kaut arī Vašingtonas amatpersonas, tostarp prezidents Baraks Obama, kurš paziņoja, ka “draudzīgo valstu līderus ASV vairs neizspiego”, mēģinājušas slāpēt sabiedroto valstu bažas, Merkele paudusi stingru apņēmību aizsargāt Eiropas valstu iedzīvotāju tiesības uz privātumu tīmeklī. Kā raidsabiedrībai BBC pastāstīja Merkeles vadītās kristīgo demokrātu partijas pārstāvis ārlietu jautājumos un valdības padomnieks transatlantiskajās attiecībās Filips Misfelders, Berlīnes un Vašingtonas attiecības ASV izlūku veiktās komunikācijas sistēmu novērošanas dēļ sasniegušas “zemāko punktu” kopš 2003. gada, kad Vācija iebilda pret Savienoto Valstu iebrukumu Irākā.
Savā iknedēļas paziņojumā internetā Merkele kritizēja situāciju, ka eiropiešu sūtītās elektroniskā pasta vēstules savus adresātus sasniedz caur Savienotajās Valstīs esošajiem serveriem, kuriem var piekļūt ASV izlūkdienestu darbinieki. Viņasprāt, nav pareizi, ka interneta gigantu “Facebook” un “Google” operācijas tiek veiktas valstīs, kurās tiek “kompromitēta datu aizsardzība”. “Daudzām valstīm ir zemāki datu aizsardzības standarti nekā Vācijai. Mēs negribam, lai mūsu privātumu sargājošie likumi tiek aizmēzti,” asi izteicās Vācijas kanclere. Šo situāciju viņa iecerējusi pārspriest ar Olandu. “Mēs pārrunāsim, kā uzturēt augstu līmeni datu aizsardzībai. Mēs runāsim par Eiropas interneta pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā aizsardzību mūsu pilsoņiem, lai informāciju vairs nevajadzētu sūtīt caur serveriem, kas atrodas Atlantijas okeāna otrā pusē. Drīzāk mums pašiem vajadzētu izveidot komunikācijas tīklu Eiropas iekšienē,” sacīja Merkele, piebilstot, ka Eiropas Savienības valstīm ir visas iespējas veiksmīgāk aizsargāt savu iedzīvotāju personīgo informāciju tīmeklī.
Pagājušās nedēļas vizītē Vašingtonā Olands datu aizsardzības jautājumus jau pārrunāja ar ASV kolēģi Obamu. Pēc tikšanās Olands paziņoja, ka ar Obamu ir “tikuši skaidrībā”, ir atjaunota “abpusējā uzticība” un ka tagad esot uzsākts ceļš uz sadarbību. Tiesa, ASV prezidents kategoriski noraidīja iespēju ar sabiedrotajām valstīm noslēgt tā dēvēto “nespiegošanas līgumu”, ko vēlējās panākt Vācijas amatpersonas. “Nav tādu valstu, ar kurām mums būtu šāds līgums,” paziņoja Obama, apstiprinot, ka tuvākajā laikā arī nav plānots šādus līgumus slēgt. ASV, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un Apvienotā Karaliste ir noslēgušas līgumu, saskaņā ar kuru šīs valstis apmainās ar izlūkdienestu informāciju. Taču, kā uzsvēris Obama, šis līgums neaizliedz spiegošanu šajās valstīs.
