Vācija sāk sarunas par Krievijas “Sputņik V” vakcīnas pirkšanu 30
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns informējis, ka Berlīne sāk sarunas par Krievijā izstrādātās vakcīnas “Sputņik V” pirkšanu.
Špāns par to paziņoja videokonferencē ar ES dalībvalstu veselības aprūpes ministru piedalīšanos drīz pēc tam, kad Bavārijas federālās zemes premjerministrs Markuss Zēders bija pavēstījis, ka Bavārija risina sarunas ar Krieviju par 2,5 miljonu vakcīnas devu pirkšanu.
Bavārija jau parakstījusi saprašanās memorandu par Krievijas Covid-19 vakcīnas “Sputņik V” iegādi, kad šo preparātu būs apstiprinājis Eiropas Savienības medikamentu regulators, teica Zēders.
Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) apstiprinās “Sputņik V”, Bavārija vasarā saņems 2,5 miljonus Krievijas preparāta devu ar Bavārijas pilsētā Illertisenē esošā uzņēmuma starpniecību, norādīja premjerministrs.
Vācijas valdība pagājušajā mēnesī apliecināja, ka ir atvērta idejai par “Sputņik V” izmantošanu, ja EZA tai dos zaļo gaismu. Šāds apstiprinājums “nodrošinās iespēju izmantot “Sputņik V” vakcinācijas kampaņās Eiropā,” sacīja kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts.
EZA martā uzsāka “Sputņik V” paātrinātas vērtēšanas procedūru, sperot svarīgu soli, lai ES varētu tikt apstiprināta pirmā vakcīna, kas nav ražota rietumvalstīs.
Vakcīnu “Sputņik V” izstrādājis Krievijas Gamalejas nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrs Maskavā. Sākotnēji šī vakcīna ārvalstīs tika uztverta ar skepsi, jo Krievija to apstiprināja, pirms bija pabeigti plaši klīniskie pētījumi.
Taču medicīnas žurnālā “The Lancet” februārī publicēts pētījums liecina, ka Krievijā izstrādātās vakcīnas efektivitāte ir 91,6%. “Sputņik V” apstiprināta vairāk nekā 50 valstīs, un to izplata Krievijas Tiešo investīciju fonds.
Ungārija jau ir apstiprinājusi “Sputņik V” un sākusi vakcīnas izmantošanu.
Arī Austrija paziņojusi, ka risina sarunas ar Krieviju par viena miljona Covid-19 vakcīnas “Sputņik V” devu iegādi. Kurcs bija viens no pieciem ES valstu līderiem, kas martā mudināja Briseli strādāt pie “korekcijas mehānisma”, lai labotu netaisnības Covid-19 vakcīnu sadalē blokā.
“Kad runa ir par vakcīnām, nevajadzētu būt nekādiem ģeopolitiskiem acu aizsegiem. Nozīmei jābūt vienīgi tam, vai vakcīna ir efektīva un droša, nevis tam, no kurienes tā ir,” skaidroja kanclers.
Čehija un Slovākija arī pasūtījušas “Sputņik V” devas un norāda, ka uz ES apstiprinājumu negaidīs. Šveices un Itālijas farmācijas uzņēmums pavēstījis, ka jūlijā tiks sākta “Sputņik V” ražošana rūpnīcā Itālijā.
Francija kritizējusi Krieviju, ka tā lielā mērā izmanto savu Covid-19 vakcīnu “Sputņik V” kā instrumentu, lai izplatītu Maskavas ietekmi un vēstījumu, nevis lai cīnītos ar globālo veselības krīzi.
“Krievijai “Sputņik V” lielākā mērā ir propagandas un agresīvas diplomātijas līdzeklis, nevis solidaritātes un veselības palīdzības līdzeklis,” paziņojis Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns. Krievija un Ķīna izmanto savas vakcīnas, lai gūtu ietekmi ārzemēs vēl pirms savu iedzīvotāju vakcinācijas, sacīja ministrs.
ES veselības ministru videokonferencē Maltas veselības ministrs Kriss Fērne aicināja kolēģus ieņemt vienotu nostāju un mudināja Eiropas Komisiju sākt sarunas par vienotu vakcīnas “Sputņik V” iepirkumu, tiklīdz tā saņemtu Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājumu.
ES veselības komisāre Stella Kirjakidi apgalvoja, ka EK nevarot parakstīt iepriekšēju pirkuma līgumu par vakcīnu, kas jau ir izgatavota, turklāt ES esot ļoti ierobežotas jaudas vakcīnas “Sputņik V” ražošanai, ziņo aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz diviem ES diplomātiem. Kāds cits ES diplomāts nodēvējis Špāna paziņojumu kā “neuzticības paušanu” ES vakcinācijas programmai.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa secinājusi, ka obligāta vakcinēšanās var tikt uzskatīta par nepieciešamu demokrātiskās sabiedrībās. Tiesā bija vērsušās ģimenes no Čehijas saistībā ar obligātajām vakcīnām bērniem.
Tiesa secināja, ka Čehijas veselības aprūpes politika ir savienojama ar bērnu labākajām interesēm un obligāta vakcinēšanās var tikt uzskatīta par nepieciešamu demokrātiskās sabiedrībās.
“Mērķim vajadzētu būt, lai katrs bērns tiek pasargāts no nopietnas saslimšanas ar vakcinēšanos vai pūļa imunitātes spēku,” norādīja tiesa un secināja, ka nav pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
