Vācijā rosina ieviest “mošeju nodokli” 4
Bundestāga deputāts Aleksanders Radvans (CSU) rosina noteikt par pienākumu Vācijas islāmticīgajiem maksāt nodokli valstij, ar kuru finansēt mošejas Vācijā, raksta respektablais laikraksts “Süddeutsche Zeitung”.
Radvans uzskata, ka ar šo soli izdosies panākt, ka mošejas Vācijas netiek uzturētas no ārvalstu finanšu avotiem, bet to darīs Vācijas islāmticīgie. Deputāts ietilpst CSU (Kristīgā sociālā ūnija), kura ir Vācijā valdošo Kristīgo demokrātu (CDU) satelītpartija – ar lielu ietekmi Bavārijas federālajā zemē.
Budestāga deputāts ar šo priekšlikumu nācis klajā pēc tam, kad pagājušonedēļ CSU ģenerālsekretārs Andreass Šoiers rosinājis pieņemt federālu Islāma likumu, ar kuru tiktu liegta Vācijas mošeju finansēšana no ārvalstu avotiem.
Deputātam ir tās pašas rūpes kā ģenerālsekretāram, ka ar svešu naudu Vācijā var tikt importētas ekstrēmas vērtības. “Nedrīkst būt tā, ka ārzemju finansētie imāmi Vācijā sprediķo pretēji mūsu pamatvērtībām,” uzsvēris Radvans.
Viņa ieskatā dauzās Vācijas mošejās notiek viņa aprakstītais, un deputāts uzskata, ka Vācijai šajā jautājumā bieži esot pārāk naivs skatījums.
“Ja aptur finansējumu no ārzemēm, tad, saprotams, jābūt pietiekamiem līdzekļiem, lai finansētu islāma pasaules dzīvi Vācijā no iekšējiem resursiem,” laikrakstam sacījis Radvans.
Viņš norāda, ka tā saucamais “mošeju nodoklis” varētu būtu analogs jau Vācijā pastāvošajam baznīcu nodoklim, kuru maksā katoļi un protestanti, līdzīgu mehānismu attiecinot uz Vācijas islāmticīgajiem.
Kā piemēru Bundestāga deputāts min kaimiņvalsts – Austrijas jauno Islāma likumu. Kopš pagājušā gada ar to, pēc Radvana domām, Austrijas musulmaņi esot saņēmuši ne tikai tiesības, bet arī pienākumus.
Radvans uzsver, ka kopš likuma stāšanās spēkā Austrijā islāmticīgie savas reliģiskas aktivitātes var finansēt tikai caur reliģiskām biedrībām, kuras finansē kultūras biedrības un to biedri no Austrijas, bet finansējums no ārzemēm ir aizliegts.
Kā raksta laikraksts, CSU sabiedrotie – CDU ir piesardzīgāki. CDU ģenerālsekretārs Pēters Taubers sacījis: “Baznīcas dara daudz, lai kristieši valstīs, kurās viņi ir mazākumā, varētu uzturēt savu ticības dzīvi. Arī mēs finansējam kristiešus ārzemēs ar saviem ziedojumiem,” argumentē Taubers.
Radvanam šādi Taubera izteikumi šķiet pārsteidzoši, jo Turcijā un Saūda Arābijā “kristīgā dzīve tiek ierobežota vai pat apspiesta”, norādot, ka šīs valstis galvenokārt finansējot mošejas un imamus Vācijā.
Tikmēr Vācijas portāls “Spiegel – Online” raksta, ka pagaidām arī CSU noskaņas attiecībā uz Radvana ierosinājumiem esot atturīgas. Piemēram, kādreizējais CSU ģenerālsekretārs Tomass Goppels radiostacijai “Deutschlandfunk” norādījis, ka Vācijas Satversmē ir minēts, kurš saņem finansiālu palīdzību.
Viņš uzsvēris; ja runa ir par reliģiju, kas savi postulē svarīgāku par valsti, tad šajā gadījumā tā nevar gūt labumu no tās. Korānā varot izlasīt, ka garīgais vadītājs ir arī valstiskais līderis, un tas neejot kopā ar Vācijas demokrātijas pamatprincipiem un tiesībām.
Turku draudžu Vācijā federālais priekšsēdētājs Gekajs Sofuoglu apsveicis ideju par “mošeju nodokļa” ieviešanu Vācijā. “Šāda pieeja reliģijas darba finansēšanai ir aizraujoša. Tomēr jāņem vērā, ka tam nepieciešams izpildīt priekšnosacījumus,” Sofuoglu argumentējis laikrakstam “Westdeutsche Allgemeine Zeitung”.
Pēc Sofuoglu domām, islāma biedrībām esot jābūt atzītām no valsts puses kā reliģiskajai kopienai tāpat kā abām kristīgajām konfesijām – katoļiem un protestantiem.
