Bunkurs Vācijā, Kohemā.
Bunkurs Vācijā, Kohemā.
Foto: REUTERS/SCANPIX

Vācija nopietni gatavojas iespējamam karam: izstrādāts speciāls saraksts, kuras ēkas pārvērst par bumbu patvertnēm 0

Vācijas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka tiks izstrādāta mobilā tālruņa lietotne, lai iedzīvotāji varētu atrast sev tuvāko bunkuru, vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
15 lietas, no kurām jāatbrīvojas līdz Jaunajam gadam
“Es tevi gaidu! Kur tu esi?” Miljardieris ierodas uz divkauju pie veikala “Lidl”, uz kuru viņu izsaucis nepamierināts klients
“Viņa orku valodā rupji nolamāja mani un teica, lai vācos ārā!” Latviete piedzīvo nepatīkamu pieredzi “Multilukss” veikalā
Lasīt citas ziņas

Vācija veido sarakstu ar sabiedriskajām un privātajām ēkām, kuras vajadzības gadījumā varētu pārveidot par bunkuriem, tā paziņoja valsts Iekšlietu ministrija. Šajā sarakstā būtu iekļautas autostāvvietas, pazemes dzelzceļa stacijas, valsts ēkas un privātīpašumi.

Tika plānota arī mobilā tālruņa lietotne ar bunkuru un ārkārtas patversmju digitālo katalogu, sacīja ministrijas pārstāvis, piebilstot, ka iedzīvotāji tiks mudināti arī pārveidot savus pagrabus un garāžas par bumbu patvertnēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vācijas tabloīds “BILD” pirmo reizi ziņoja par šo plānu pirmdien, 25.novembrī, uzsverot, ka tā ir atbilde uz saasinātiem starptautiskajiem draudiem, īpaši no Krievijas puses. Iekšlietu ministrijas preses pārstāvis nepieminēja drošības situācijas pasliktināšanos, bet norādīja, ka šis plāns ir liels projekts, kas prasīs laiku. Tā realizācijā būs iesaistītas vairākas iestādes.

Civilās aizsardzības organizācijas Vācijā ir aicinājušas palielināt bumbu patvertņu skaitu valstī. Vācijā pašlaik ir 579 bunkuri, no kuriem lielākā daļa ir saglabājušies no Otrā pasaules kara laikiem. Kā ziņots, par plānu tika panākta vienošanās jūnijā, un to izskata īpaša darba grupa.

Kopš 2022. gada februāra, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Vācija aizvien vairāk pievērš uzmanību iekšējai aizsardzībai. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pēc krievu iebrukuma apsolīja stiprināt valsts armiju, īstenojot virkni dažādu investīciju un bruņojuma projektus. Kopš tā laika armijas budžets ir bijis ierobežots.

Aizsardzības eksperts un opozīcijā esošās “Kristīgi demokrātiskās savienības” (KDS) deputāts Roderihs Kīsveters (Roderich Kiesewetter) nesen laikrakstam “Frankfurter Allgemeine” sacīja, ka, lai pienācīgi reaģētu uz pašreizējām vajadzībām un draudiem, armijas budžetam vajadzētu trīskāršoties.

Šomēnes vietējie Vācijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja par “Operācijas plānu Vācija” (“Operation Plan Germany”) – slepenu dokumentu, kurā ir sīki izklāstīts, kā Vācija varētu atbalstīt tūkstošiem NATO karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, ja palielinātos Krievijas kodoldraudi.

Oktobrī Vācijas izlūkdienestu amatpersonu grupa brīdināja Vācijas parlamentu, ka Krievija līdz desmitgades beigām būs būs spējīga uzbrukt NATO.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.