Vācijā namu apsilda ūdensaugi 1
Klimata pārmaiņu kontekstā, mācoties gudri un pilnvērtīgi izmantot dabas resursus, Vācijā uzcelta pasaulē pirmā daudzdzīvokļu ēka, kurai siltumenerģiju nodrošina ūdensaugi. Zaļākas mājas par šo Vācijā nav, uzsver projekta autori. Dzīvokļus apsilda miljardiem dzīvu organismu – vienšūnas aļģes. Aļģes dzīvo turpat mājā savdabīgos akvārijos uz fasādes.
Divas sienas – dienvidaustrumu un dienvidrietumu – 15 dzīvokļu mājā, kas uzcelta Vācijas pilsētā Hamburgā, klāj 129 akvāriji ar ūdensaugiem, kas kalpo kā vienīgais enerģijas un dzesēšanas avots ēkā.
Ūdensaugi, kas iegūti no netālu esošās Elbas upes, ievietoti plakanos konteineros ar automātisku sistēmu, kas nodrošina augiem barības vielas un ogļskābo gāzi. Katra no ūdens tvertnēm ir piestiprināta pie ārējā karkasa un var pagriezties, lai sekotu saulei, tāpat kā to dara saules kolektori.
Vasarā, ūdensaugu aktīvās augšanas un vairošanās laikā, ēkai parādās dabiskas puscaurspīdīgas žalūzijas, kas pasargā to no karstās saules un apkārtējiem trokšņiem. Kad ūdensaugu daudzums tvertnēs sasniedz noteiktu robežu, daļa no tā tiek automātiski pārstrādāta biodegvielā, kas nodrošina ēkas apkuri ziemas periodā.
“Saule ļauj aļģēm augt un ražot siltumu un biomasu. Siltumu mēs izmantojam apkurei un ūdens uzsildīšanai, bet no biomasas iegūstam metāna gāzi,” stāsta viens no projekta autoriem Martins Kerners.
Gandrīz viss tiek kontrolēts ar datora palīdzību. Dators arī lemj, kad māja vai, precīzāk, tās apsildītāji – ūdensaugi – ir jāpabaro.
“Apakšā atrodas aparāts, kas dala minerālvielas – fosfātus, nitrātus un citus mikroelementus, kas nodrošina mūsu ūdensaugiem labāku augšanu,” stāsta inženieris biologs Stefans Hinderzins.
Lai uzbūvētu šādu māju, bija nepieciešami trīs gadi un pieci miljoni eiro. Ēka kopš tās atklāšanas pirms trim gadiem piesaistījusi daudzu tūristu un interesentu uzmanību. Sekojot šim piemēram, līdzīgu ēku šogad plāno būvēt arī Austrālijas lielākajā pilsētā Sidnejā.
