Vācija Kremļa propagandista brāļadēlam piespriež cietumsodu 0
Vācijas tiesa Kremļa propagandista Dmitrija Kiseļova brāļadēlam Sergejam Kiseļovam ceturtdien piespriedusi divus gadus un trīs mēnešus cietumā par gatavošanos piedalīties kaujās Ukrainas austrumos, no tiesas zāles Minhenē vēsta raidsabiedrības RTVI korespondents.
Kiseļovs juniors bija apsūdzēts valsts drošību apdraudoša nozieguma gatavošanā un nelikumīgā ieroču glabāšanā.
Par šiem pārkāpumiem viņam draudēja līdz desmit gadiem cietumā.
Atbilstoši mediju ziņām Dmitrija Kiseļova brālis Maksims jau vairākus gadus dzīvo ASV, bet Sergejs Kiseļovs ir Vācijas pilsonis.
Atbilstoši apsūdzības puses versijai Sergejs Kiseļovs 2014.gada augustā Sanktpēterburgā, Krievijā, izgājis kaujas iemaņu apmācības kursu un mācījies rīkoties ar automātu un pistoli.
Apsūdzētais daļēji savu vainu atzina, tāpēc valsts apsūdzības uzturētājs un tiesa vienojās, ka sods būs no diviem līdz divarpus gadiem cietumā.
Aizstāvības puse savu stratēģiju balstīja apstāklī, ka liecību vidū nav nevienas fotogrāfijas, kurā Kiseļovs tieši piedalītos kaujas iemaņu apmācību procesā. Viņš tikai pozē ar citiem dalībniekiem un saņem “Impērijas leģiona” medaļu.
Advokāts aicināja piespriest ne vairāk par diviem gadiem, jo apsūdzētais atteicies atzīt, ka būtu piedalījies militārajā apmācībā.
Kiseļovs apgalvoja, ka Sanktpēterburgā vienīgi gaidījis, kad tiks nogādāts Donbasā.
Apsūdzības puse uzstāja uz diviem gadiem un četriem mēnešiem cietumā.
Vācijā lieta pret Sergeju Kiseļovu tika ierosināta pēc viņa tēvoča intervijas, kas tika pārraidīta 2016.gada pavasarī.
Intervijā Dmitrijs Kiseļovs sacīja, ka brāļadēls devies kā brīvprātīgais karot uz Donbasu.
Bavārijas prokuratūra izmeklēšanas gaitā noskaidroja, ka 2014.gada augustā Kiseļovs izgājis kaujas iemaņu apmācību kursu nometnē Sanktpēterburgā un ka tad viņam bijusi pistole un Kalašņikova automāts.
Izmeklēšana 48 gadus vecā Sergeja Kiseļova lietā sākta 2017.gada beigās, bet 2018.gada maijā izdots viņa Eiropas aresta orderis. Pēc tam viņš aizturēts Bulgārijā un izdots Vācijai, kur viņš apcietināts.
Dmitrijs Kiseļovs 2016.gadā radio “Brīvība” sacīja, ka viņa brāļadēlam ir Vācijas pase un ka viņš karo “kaut kur pie Horlivkas”, bijis vada komandiera vietnieks.
Intervijā Krievijas blogerim Jurijam Dudjam 2019.gadā Dmitrijs Kiseļovs sacīja, ka brāļadēls karojis pašpasludinātās Donbasa “tautas republikas” pusē un atrodas cietumā Vācijā par terorismu.
Kā vēsta Vācijas raidorganizācija DW, Dmitrija Kiseļova brālis Maksims jau labu laiku dzīvo ASV un nekādus kontaktus ar radinieku Maskavā neuztur.
Minhenes prokuratūra apsūdzēja Sergeju Kiseļovu par “nozieguma gatavošanu, kas rada draudus valsts drošībai”.
Apsūdzētais, kā uzskatīja prokuratūra, plānojis piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainā Donbasa separātistu pusē un ar šādu mērķi izgājis kaujas iemaņu apmācību kursu militarizētā mācību nometnē Sanktpēterburgā.
Minhenes prokuratūras izmeklētāji rūpīgi iepazinušies ar tīmekļa vietnē “YouTube” ievietoto interviju, kurā Dmitrijs Kiseļovs atbild uz Dudja jautājumiem.
No šīs intervijas viņi uzzinājuši, ka Sergejs ne tikvien gatavojies, bet, kā sacījis Dmitrijs Kiseļovs, arī devies uz Donbasu karot un tur karojis pie Horlivkas, bet, kad vada komandieris kritis, pats uzņēmies komandēšanu.
Neraugoties uz to, Sergejs Kiseļovs bija apsūdzēts tikai par nozieguma gatavošanu, nevis piedalīšanos karadarbībā.
Kā DW paskaidroja Minhenes tiesā, tiesāt Sergeju Kiseļovu par šādu līdzdalību atbilstoši Vācijas likumiem varētu tikai tad, ja izdotos pierādīt, ka viņš šāvis uz Ukrainas armijas karavīriem, vai arī, ka viņam būtu bijis kaujas ierocis bez Ukrainas varasiestāžu atļaujas.
Tomēr šādu liecību prokuratūrai nav.
Tas, ka apsūdzētais bijis kaujinieku militāro formējumu rindās, nav noziegums, jo Vācijas varasiestādes šos formējumus par teroristu organizācijām nav atzinušas.
Tiesas sēdē trešdien Sergejs Kiseļovs noliedza, ka Sanktpēterburgas mācību centrā būtu izgājis kaujas apmācības kursu.
Pilsētā viņš bijis desmit dienas un gaidījis, kad tiks nokomplektēta grupa sūtīšanai uz Donbasu.
Viņš atzina, ka bijis separātistu kontrolētajās teritorijās, tomēr bijis tur vienīgi tāpēc, lai “uzlabotu vietējo krievvalodīgo iedzīvotāju dzīvi”. Nožēlu viņš pauda vienīgi par to, ka šī iemesla dēļ nonācis uz apsūdzēto sola.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
