Vācijā izvēršas diskusija par zaļās enerģijas cenu 0
Eiropas saimnieciskajā lielvalstī Vācijā notiek enerģētiskā revolūcija, plānojot visu atomelektrostaciju slēgšanu un izvēršot vēja un saules spēkstaciju būvi.
Pašlaik aptuveni ceturtā daļa no valstī patērētās elektrības tiek iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem ar mērķi palielināt to līdz 80 procentiem 2050. gadā, atzīmē raidsabiedrība BBC. Šī drosmīgā plāna izmaksas ir izraisījušas asas diskusijas Vācijas sabiedrībā. Iedzīvotāji ir satraukti par strauji pieaugošajiem elektrības rēķiniem, bet uzņēmēji bažījas, ka lielajām firmām varētu nākties segt lielāko daļu no zaļās enerģijas izmaksām. Ņemot vērā, ka šā gada septembrī paredzētas bundestāga vēlēšanas, debates kļūst arvien karstākas.
Sākotnēji lēmumu atteikties no AES pieņēma sociāldemokrātu un zaļo koalīcija. Tad šo nodomu atcēla kancleres Angelas Merkeles kristīgo demokrātu un brīvo demokrātu koalīcijas valdība, lai atkārtoti atteiktos no kodol-enerģijas pirms diviem gadiem. Būdama diplomēta fiziķe ar doktora grādu kvantu ķīmijā, Merkele pēc avārijas Fukušimas AES Japānā secināja, ka atomenerģijas riska faktori ir nepietiekami izvērtēti.
Pēc Fukušimas AES avārijas Vācijā izvērtās masu protesti pret atomenerģiju. Dažādas ievirzes politiskās partijas centās iegūt politisku kapitālu, popularizējot pāreju uz zaļo enerģiju, par ko nācās maksāt mājsaimniecībām. Tagad ierindas patērētāji ir likuši saprast, ka nav ar mieru maksāt strauji pieaugušos elektrības rēķinus, kam vēl pievienots uzcenojums par zaļo enerģiju.
“Lielākā daļa no ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas ieguvē nāk no privātajām mājsaimniecībām,” secinājusi Vācijas Ekonomikas institūta profesore Klaudija Kemferte.
Viņas veiktais pētījums liecina, ka vairāk nekā 50 procentu no ieguldījumiem saules paneļos un vēja turbīnās dod mājsaimniecības, bet lielajiem rūpniecības uzņēmumiem paredzētas atlaides, lai vairotu to konkurētspēju pasaules tirgū. “Šobrīd gandrīz katra firma var saņemt atlaides, bet pārējo zaļās enerģijas cenu, kas arvien pieaug, nākas maksāt mājsaimniecībām, un tas nav taisnīgi,” BBC saka profesore Kemferte. Lielo enerģētikas firmu peļņa pērn bija aptuveni 30 miljardi eiro, jo saules paneļos iegūtās elektrības pašizmaksa ir mazinājusies, bet uzcenojums jāsedz patērētājiem.
Vēja turbīnas un saules paneļi ir kļuvuši par politisku galvassāpi kanclerei Merkelei, jo valdība ir paredzējusi dāsnas piemaksas firmām vai privātpersonām, kas ir tās uzstādījuši. Viņi 20 gadus saņems valdības garantētu cenu par elektroenerģiju, ko piegādā valsts tīklam. Pēc ekspertu aprēķiniem, uzcenojums, kas jāmaksā patērētājiem, pērn pieaudzis par 50 procentiem. Vidēji katrai mājsaimniecībai Vācijā jāmaksā 180 eiro atjaunojamās enerģijas subsidēšanas fondā. Vācijas enerģētikas ministrs Peters Altmaiers ir ierosinājis noteikt griestus subsīdiju apmēram.
Politiskie analītiķi uzskata, ka tas ir veikls gājiens vēlēšanu gadā, lai mazinātu Zaļo partijas un sociāldemokrātu popularitāti. Ja zaļie un sociķi balsotu pret subsīdiju griestu noteikšanu, viņi riskētu izraisīt dusmas vēlētājos, kam būs jāmaksā par zaļo enerģiju.
Aptaujas liecina, ka vairāk nekā 70 procenti Vācijas iedzīvotāju atbalsta enerģijas ieguvi no atjaunojamiem enerģijas avotiem, taču turpinās strīdi, kam par to jāmaksā.
