Vācijā izraisa šoku ebreju meitenes izsmiešana Berlīnes skolā 11
Vācijas ebreju kopiena otrdien aicinājusi valsts skolas veidot statistiku par reliģiska rakstura izsmiešanu vai terorizēšanu skolās, bažījoties par antisemītisma iespējamo pieņemšanos spēkā.
Vācijas Centrālās ebreju padomes vadītājs Jozefs Šusters raidorganizācijai ZDF sacīja, ka atbalsta policijas arodbiedrības ierosinājumu veidot statistiku valsts mērogā par šādiem gadījumiem.
Šusters norādīja, ka vēlas, lai skolotājiem un skolēniem ir iespēja bez birokrātiskiem šķēršļiem ziņot par antisemītismu vai citiem vardarbības gadījumiem, lai gūtu skaidru priekšstatu par situāciju mācību iestādēs.
Vāciju šokējušas ziņas, ka vienā no Berlīnes pamatskolām ebreju meiteni izsmējuši musulmaņu zēni un pat draudējuši viņai ar nāvi, kad viņa sacījusi, ka netic Allāham.
Incidents, par kuru meitenes tēvs šonedēļ pastāstīja laikrakstam “Berliner Zeitung”, raisījis bažas par antisemītisma atdzimšanu Vācijā.
“Šis nav izolēts gadījums,” ziņu aģentūrai DPA atzina Marina Černivska, kura vada organizāciju, kas seko līdzi antisemītisma gadījumiem.
Skolotāji Berlīnē jau sen sūdzas, ka vārds “ebrejs” kļuvis par izplatītu apvainojumu bērnu rotaļu laukumos. Daļa kritiķu uzskata, ka antisemītismu saasinājis lielais migrantu pieplūdums 2015.gadā, kad Vācijā ieradās vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju, galvenokārt musulmaņu.
Černivska uzskata, ka šajā problēmā nevar vainot tikai musulmaņu jaunpienācējus, vienlaikus atzīstot, ka liela daļa šo cilvēku nāk no vides, kurā izplatīts antisemītisms un naidīgums pret Izraēlu.
“Ja ebreju skolēni vairs nevar iet uz skolu, nebaidoties par antisemītisku apvainošanu, šajā valstī kaut kas nav kārtībā,” laikrakstam “Tagesspiegel” uzsvēra Šusters.
Taču Berlīnas skolu administrāciju asociācijas vadītāja apgalvo, ka bieži nenākas dzirdēt par šādiem antisemītiskiem incidentiem, un apšauba, ka apsmiešana par reliģisko piederību varētu izplatīta skolēnu vidū.
