Vācijā ievedīs kvalificētus darbiniekus. Jaunā likuma stūrakmeņi – Kanādas modelim līdzīga punktu sistēma 33
Laine Aizupe, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Modernākais imigrācijas likums pasaulē.” Tik lepni Bundestāga pieņemto likumu par kvalificētu darbinieku imigrāciju dēvē iekšlietu ministre Nensija Fēzere. Šis likums iezīmē pagrieziena punktu, Vācijai saprotot, ka tā ir imigrācijas valsts. Vācijas ekonomika to ir gaidījusi jau sen, jo bez imigrācijas līdz 2035. gadam saskaņā ar prognozēm varētu trūkt septiņu miljonu darba ņēmēju. Jau tagad praktiski visās nozarēs trūkst darbinieku.
Atbalstoši vārdi jaunajam likumam nāk no teju visām ministrijām. Nodarbinātības un sociālo lietu ministrs Hubertuss Heils sacīja, ka, ņemot vērā gaidāmo pēckara laikos dzimušās paaudzes aiziešanu pensijā, šobrīd ir nepieciešams pielikt visas pūles, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku. Arī tieslietu ministrs Marko Bušmans tviterī norādījis, ka darbaspēka trūkums ir viens no lielākajiem draudiem valsts labklājībai. Savukārt ekonomikas ministrs Roberts Hābeks uzsver, ka ilgtspējīga transformācija ir atkarīga no tā, vai valstī ieradīsies cilvēki.
Trūkst vāciešu
“Beidzot notiek tas, ko mēs jau sen publiski pieprasām. Ir jāatvieglo kvalificētu darbinieku ieceļošana,” saka Minhenes Darbinieku labklājības asociācijas (AWO) izpilddirektors Hanss Kops. “Mēs vairs neeksistētu, ja pirms daudziem gadiem paši nebūtu sākuši piesaistīt ārzemju darbaspēku.” AWO kopumā nodarbina 800 aprūpes darbinieku, no kuriem jau šobrīd 80% ir no ārvalstīm. Līdzīgā situācijā ir pasažieru pārvadāšanas uzņēmums “Geldhauser”, kurā strādā 200 autobusu vadītāju, no kuriem 170 ir no ārzemēm. “Tirgū vienkārši nav vācu autobusu vadītāju,” norāda “Geldhauser” prokūrists Norberts Rudzkis, minot vairākus iemeslus.
Pirmkārt un galvenokārt, algas ir pārāk zemas un dzīves dārdzība Minhenes apgabalā ir pārāk augsta. Līdz šim lielākā daļa autovadītāju ir nākuši no Rumānijas. Taču arī tas kļūst arvien grūtāk, jo tur ir paaugstinātas autobusu vadītāju algas. Salīdzinot ar dzīves dārdzību, pārcelšanās uz Vāciju vairs nerada pievienoto vērtību. Tādēļ “Geldhauser” sākuši skatīties arī uz potenciālajiem darbiniekiem no citām valstīm. Uzņēmums tikko atradis divus kandidātus no Tunisijas un Marokas. “Tomēr viņus atvest uz šejieni līdz šim bijis ļoti sarežģīti,” skaidro Rudzkis. Ārpus ES nākušo ārvalstu darbinieku ceļš uz pirmo darba dienu līdz šim bija garš un nogurdinošs. Vīzas izsniegšana, vācu valodas zināšanu pārbaude un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūras prasa laiku, izturību un līdzekļus. Situāciju varētu uzlabot likums par kvalificētu darbinieku imigrāciju.
Mazākas prasības, mazāka alga
Jaunā likuma galvenie stūrakmeņi ir Kanādas modelim līdzīga punktu sistēma un atvieglota ārvalstu profesionālās kvalifikācijas atzīšana. Cilvēkiem ar ārzemēs iegūtu vismaz divu gadu profesionālo izglītību vai augstāko izglītību, lai atrastu darbu, tiks ieviesta “iespēju karte”, kas balstīta uz punktu sistēmu. Punktus piešķir par divpadsmit kritērijiem, piemēram, kvalifikāciju, vecumu un valodas zināšanām. Tie, kas ieguvuši vismaz sešus punktus, iegūst “iespēju karti”, kas dod tiesības vienu gadu meklēt darbu Vācijā, ja ir nodrošināts iztikas avots. Šo karti var pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem, ja ir noslēgts darba līgums par kvalificētu darbu un tam piekrīt Vācijas federālā nodarbinātības aģentūra. Ir pazeminātas arī minimālās prasības attiecībā uz vācu valodas zināšanām no A2 līmeņa uz A1 līmeni. “Iespēju kartei” vajadzētu būt pieejamai aptuveni 2024. gada pirmajā pusē.
Nemainīgi nozīmīga arī turpmāk būs ES “Zilā karte”, kas kopš 2012. gada ir ieviesta Vācijā. Tā ir uzturēšanās atļauja personām no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, bet ir ieguvušas augstāko izglītību. Tomēr arī šeit ir ieviestas reformas un ievērojami samazināts līdz šim spēkā esošais atalgojuma slieksnis, lai sāktu darbu Vācijā. Algas robeža ir samazināta no 58 400 eiro bruto līdz 43 800 eiro bruto gadā. Kritiķi norāda, ka arī jaunā robeža – vismaz 3650 eiro bruto mēnesī – ir utopiski augsta. Vēl viens jauninājums ir “Zilās kartes” īpašnieku atvieglota iespēja mainīt darba devēju, atvest līdzi ģimeni un saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju ES.
