Vācija cieš no pedagogu deficīta, jo viņiem vēl jāiegūst ierēdņu statuss 14
Laine Aizupe, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijā vairākās federālajās zemēs bērniem jau ir atsākušās skolas gaitas, un arī citās zemēs vasaras brīvlaiks strauji tuvojas noslēgumam. Taču aizvien pieaugošā pedagogu trūkuma dēļ tas daudzviet gan skolu direktoriem, gan vecākiem nozīmēs galvassāpes, jo jau tagad ir skaidrs, ka visur neizdosies nodrošināt visu priekšmetu kvalitatīvu pasniegšanu.
Prognozē vēl dramatiskāku situāciju
Jau pandēmijas mājsēžu laikā Vācijā daudzi skolēni, īpaši no maznodrošinātām ģimenēm, ir iedzīvojušies robos skolas vielas apgūšanā, tādēļ šī situācija daudzu izglītības un ekonomikas ekspertu vidū rada bažas. Vācijā nav vienotas izglītības sistēmas. Katrā no 16 federālajām zemēm ir sava sistēma, ar savu specifiku un savām problēmām. Tāpat situācija ir ļoti atšķirīga starp dažādiem reģioniem un skolu veidiem, taču pedagogu trūkst visur.
Turklāt šī problēma, galvenokārt demogrāfisku apsvērumu dēļ, nākotnē tikai pastiprināsies. Pēc Vācijas Ekonomikas institūta aplēsēm, 2025./26. mācību gadā valstī trūks 35 tūkstoši skolotāju. Piecus gadus vēlāk, neko dramatiski nemainot izglītības politikā, jau trūks 68 tūkstoši pedagogu un 2035./36. mācību gadā – jau 76 tūkstoši.
Skolā – tikai četras dienas?
Saksijā Anhaltē jau no šī mācību gada vairākās skolās tiks testēts tā saucamais 4 + 1 modelis. Tas paredz, ka skolēni tikai četras dienas nedēļā apmeklēs skolu un pārējā laikā mācīsies patstāvīgi mājās vai arī apmeklēs prakses vietas.
Oficiālā federālās zemes Izglītības ministrija noraida, ka šai reformai būtu saistība ar pedagogu trūkumu, taču vairums ekspertu ir skeptiski. “Tas ir acīmredzami, ka šādā veidā tiek mēģināts noslēpt milzīgo skolotāju trūkumu,” norāda Saksijas Anhaltes Pedagogu arodbiedrības (GEW) priekšsēdētāja Eva Gērta.
Viņa norāda, ka “tā nav sagadīšanās”, ka šis modelis tiek testēts tieši tajos skolu veidos, kur skolotāju deficīts ir vislielākais. Un tiešām – tā veida skolās, kur līdz šim pedagogu trūkuma dēļ nenotika vidēji katra desmitā mācību stunda, tagad tiek ieviests jaunais un inovatīvais modelis.
Skolotājus vēl arī atlaiž
Uz šo skaitļu fona īpaši pārsteidzošs ir atsevišķu federālo zemju lēmums vasaras brīvlaikos masveidā atlaist tos skolotājus, kuriem vēl nav ierēdņa statusa. Īpaši uzcītīgi šo politiku piekopj Bādenē Virtembergā, kur katru gadu uz vasaras brīvlaiku tiek atlaisti 4000 skolotāju.
Vairums šo skolotāju septembrī atkal tiek pieņemti darbā, nereti – tajās pašās skolās. “Tas ir negods,” norāda Bādenes Virtembergas Pedagogu arodbiedrības (GEW) priekšsēdētāja Monika Šteina. Viņa uzsver, ka patiesais īslaicīgi atlaisto skolotāju trūkums divkārt pārsniedz oficiālos datus. “Runa ir par astoņiem līdz deviņiem tūkstošiem pedagogu.”
Traucē pensionāri un pilsētnieki
Oficiālajā statistikā neparādās aptuveni arī 5000 referendariāta absolventu. Vācijā skolotājiem, lai iegūtu pilnvērtīgu ierēdņa statusu, nepietiek ar universitātes absolvēšanu.
Papildus ir nepieciešams pabeigt pusotru gadu ilgstošu referendariātu, kura laikā tiek apmeklēti pedagoģiskie semināri un strādāts skolā par samazinātu samaksu. Pēc referendariāta pabeigšanas vairums ir spiesti uz vasaras brīvlaiku lūgt sociālos pabalstus, pat tad, ja jaunais darba līgums uz septembri jau ir kabatā.
Bādenes–Virtembergas izglītības ministre Terēze Šopere iebilst, ka situācija neesot ne tuvu tik neloģiska, kā to portretē mediji un arodbiedrības. Atlaisto pedagogu vidū esot daudzi pensionāri.
Nedrīkstot arī aizmirst vairāk nekā tūkstoti jauno pedagogu, kuriem jau sen varētu būt bijusi stabila ierēdņu vieta, ja viņi nevēlētos par katru cenu dzīvot un strādāt pilsētās un būtu gatavi pārvākties uz lauku rajoniem. “Te jāatzīst, ka šie pedagogi ir lielā mērā paši vainīgi pie sava likteņa,” uzsver Šopere.
Citas federālās zemes cenšas labot savas pagātnes kļūdas izglītības sistēmā. Divdesmit gadus Berlīne bija viena no retajām un pēdējos gados vienīgā federālā zeme, kur skolotājiem nebija iespējams iegūt kāroto ierēdņa statusu.
Tagad situācija ir mainījusies. Ierēdņa statuss nodrošina lielāku algu uz rokas, aizsardzību pret bezdarbu un ievērojami augstākas pensijas nekā citiem darba ņēmējiem ar tādu pašu algu.
Iepriekš daudzi skolotāji pēc referendariāta pabeigšanas pameta galvaspilsētu un devās uz federālajām zemēm, kas deva iespēju iegūt ierēdniecību.
Tagad Berlīne cer kļūt par pievilcīgāku darba vietu pedagogiem.
