Vācijā briest sociāla problēma – īres cenas apdraud augstāko izglītību. Studenti mitinās pat kempingos 81
Ziemas semestris jau sen kā ir sācies, bet desmitiem tūkstošu Vācijas bakalaura un maģistrantūras studentu joprojām meklē sev mājokli. Ir skaidrs, ka daudziem nemaz nav iespēju atrast vietu studentu kopmītnē vai kaut vai pieticīgu istabu komunālajā dzīvoklī.
To, cik nopietna ir situācija šodien, ilustrē piemērs Getingenē: pilsētas studentu apvienība ir noīrējusi pat viesnīcu, kurā studenti var lēti apmesties pirmajās semestra nedēļās, kamēr viņi atrod pastāvīgu mājokli. Savukārt Minhenē, kur studentiem vidējā īres maksa ir 720 eiro mēnesī, kāds kempings piedāvā atlaides, tā raksta Deutsche Welle.
Vācijā trūkst līdz pat 700 000 dzīvokļu, īpaši trūkst lētu mājokļu. Īres maksas ir strauji pieaugušas ne tikai lielākajās universitāšu pilsētās.
Vidējās izmaksas par istabu komunālajā dzīvoklī Berlīnē pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojušās – līdz 650 eiro. Vienotā likme studentiem, kuri saņem valsts finansējumu saskaņā ar Federālo studiju atbalsta likumu, ir aizdevuma stipendija ne vairāk kā 360 eiro.
Studentiem pieejamu mājokļu problēma Vācijā ir hroniska jau vairākus gadu desmitus. Studentu apvienība pašlaik pārvalda 1700 rezidenču vietas visā Vācijā, kurās dzīvo aptuveni 196 000 studentu. Vairāk nekā 32 000 cilvēku joprojām gaida savu kārtu.
Dīvānsērfings un gari braucieni
22 gadus vecais 1. kursa students Merlins Berlīnē īrei var tērēt ap 500 eiro mēnesī, bet dzīvokļu īpašnieki pat neatbild uz viņa vēstulēm. Pagaidām viņš dzīvo kopā ar vecākiem Kleinmahnovas pilsētā netālu no Berlīnes un dažreiz arī pie tantes, kuras dzīvoklis atrodas tuvāk universitātei.
Veterinārijas studentei Talīnai augustā jāizvācas no iepriekšējā dzīvokļa, viņas kursabiedrenei Ellija, kura dzīvo pie viņas kā apakšīrniece, līdz gada beigām tagad jāatrod jauns mājoklis.
Komunālajos dzīvokļos daudzi īslaicīgi izīrē savas istabas vēl citiem, bieži vien apakšīrniekiem tad jāguļ uz dīvāna koplietošanas telpās, bet studentiem tas ir pieņemami, jo atrast mājokli par adekvātu cenu nav iespējams.
Mājokļu tirgus augsto izmaksu dēļ arvien vairāk studentu piesakās uz vietām studentu zālēs, stāsta Berlīnes studentu apvienības pārstāve Jana Judiša. Savienības rīcībā ir 9000 gultasvietu, visas jau ir aizņemtas, un vēl 4900 studentu gaida brīvas vietas.
Šobrīd gaidīšanas laiks ir trīs semestri. “Šī iemesla dēļ daudzi studenti meklē mājokli Berlīnes nomalē vai pat Brandenburgā, paciešot ik dienu garo ceļu uz universitāti,” uzsver Judiša.
Daļai vietējo studentu izdodas īrēt istabu ar vecāku sniegtajām garantijām, taču šāda iespēja nav ārvalstu studentiem, kuriem mājokļa atrašanas problēmas ir teju neatrisināmas.
Pēdējo 12-15 gadu laikā studentu skaits Vācijā ir pieaudzis par aptuveni miljonu cilvēku līdz aptuveni 2,9 miljoniem. Bet nepieciešamās investīcijas sociālajā infrastruktūrā netiek līdzi laikam, skaidro Stefans Grobs, Vācijas Studentu apvienības (DSW) direktora vietnieks: “Mēs baidāmies, ka mēs virzāmies uz šķiru sabiedrība, kurā bērni no bagātākām ģimenēm var atļauties mācīties un dzīvot, kur vēlas, bet citi nevar. Tā būtu katastrofa, jo nevis inteliģence un spējas izlems, kur cilvēki var mācīties, bet gan nauda.”
Valdība vēlas investēt mājokļos
Vācijas studentu apvienība vēlētos, lai tiktu palielināts ikmēneša pabalsts mājokļa iegādei. Lai kaut cik atvieglotu situāciju, Vācijas koalīcijas valdība ir paziņojusi par federālo dotāciju 500 miljonu eiro apmērā 2023. gadam programmas Jaunatnes mājokļu ietvaros. Tās mērķis ir izveidot pieejamākus mājokļus studentiem, praktikantiem un policistiem apmācībā.
Subsīdijas tiks izmaksātas gan 2024., gan 2025. gadā. Vācijas studentu apvienība apsveic lēmumu, taču tas nepalīdzēs tūkstošiem studentu, kuri 2023. gada ziemas semestrī izmisīgi meklē jumtu virs galvas. “Meklējot mājokli, studenti konkurē ar citām sociālajām grupām, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem, jaunām ģimenēm, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, bēgļiem. Tā nav augstskolu problēma, tā ir sociāla problēma,” uzsver Stefans Grobs.
