Vācija brīdina par “otru Sīriju” Lībijā 0
Eiropas Savienības (ES) līderiem trešdien tiekoties ar starptautiski atzītās Lībijas valdības vadītāju, Vācija brīdinājusi, ka, situācijai pasliktinoties, tā var kļūt par “otru Sīriju”.
Starptautiski atzītās Lībijas Nacionālās saskaņas valdības vadītājs Fajezs as Sarradžs tikās ar ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozepu Borrelju, kurš brīdināja, ka Lībija nonākusi pavērsiena punktā.
Sarradžs tikās arī ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un Vācijas ārlietu ministru Heiko Māsu, kurš žurnālistiem sacīja, ka vēlas novērst Lībijas kļūšanu par otru Sīriju.
Kopš 2011.gada, kad NATO atbalstītās sacelšanās gaitā tika gāzts un nogalināts ilggadīgais diktators Muammars Kadafi, Lībijā valda haoss. Uz kontroli pretendē divas konkurējošas valdības un daudzi kaujinieku grupējumi.
Ietekmīgā Lībijas feldmaršala Halifas Haftara atbalstītā valdība bāzējas Tubrukā, bet Sarradža valdība, ko atzīst ANO un atbalsta Turcija un Katara, bāzēja Tripolē.
Tubrukas valdību atbalsta Ēģipte, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE).
Haftara spēki pirmdien paziņoja, ka ir pārņēmuši savā kontrolē piekrastes pilsētu Sirtu, kuru līdz šim kontrolēja Sarradža valdības spēki.
Sirta, kas atrodas aptuveni 450 kilometrus uz austrumiem no Tripoles, ir stratēģiski svarīgs punkts, jo saista valsts austrumus ar rietumiem.
ES pēc tam nāca klajā ar paziņojumu, kurā solīja pastiprināt centienus panākt miermīlīgu un politisku risinājumu, acīmredzot, cerot, ka rezultātus dos Berlīnē plānotās sarunas, ko organizē ANO.
Māss, kurš dienu iepriekš apsprieda situāciju Lībijā ar Francijas, Lielbritānijas un Itālijas kolēģiem, sacīja, ka Sarradžs pilnībā atbalsta Berlīnes procesu, un solīja strādāt pie pamiera un ieroču embargo, par ko plānots vienoties Berlīnē, bet arī solīja virzīt uz priekšu politisko procesu ANO vadībā.
Tikmēr Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte tikās ar Haftaru un aicināja viņu apturēt savu ofensīvu.
Konte sarunās Romā brīdināja, ka situācija Lībijā var apdraudēt stabilitāti visā reģionā, un aicināja atteikties no militāra risinājuma.
Kad notiks sarunas Berlīnē, nav zināms, bet Māss pieļāva, ka tās varētu sākties tuvākajās nedēļās.
Borreljs, kurš otrdien nosodīja Turcijas jaukšanos Lībijas konfliktā, brīdināja, ka situācija šajā valstī kļūst arvien bīstamāka.
Mišels plāno nedēļas nogalē doties uz Turciju, lai tiktos ar šīs valsts prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu, bet Borreljs plāno tikties ar citiem Lībijas līderiem, tostarp Haftaru.
Turcija ir nosūtījusi uz Lībiju 35 karavīrus, kas nodarbojas ar apmācību un koordinēšanu, atbalstot Tripoles valdību. Turcija apgalvo, ka šie karavīri kaujās nepiedalīsies.
Situācija Lībijā saasinājās pagājušajā gadā, kad Haftara spēki aprīlī sāka uzbrukumu Tripoles ieņemšanai. Konfliktu sarežģījusi ārvalstu spēku iejaukšanās, tostarp AAE un Krievijas algotņi, kas atbalsta Haftaru. Maskava gan noliedz, ka spēlētu kādu lomu Lībijas konfliktā.
ES vēlas apturēt konflikta vēršanos plašumā, bažījoties, ka teroristu organizācijas, piemēram, “Islāma valsts” var izmantot nestabilitāti, lai veiktu uzbrukumus. ES arī bažījas, ka konflikta saasināšanās var palielināt nelegālo imigrantu plūsmu pāri Vidusjūrai uz Eiropu.
Erdoans un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuri tikās svētdien Stambulā, arī apsprieda situāciju Lībijā un aicināja uz pamieru.
