Vācijā piena labā slava ir sašķobījusies: patēriņš nokrities līdz zemākajai jebkad reģistrētajai atzīmei 7
Laine Aizupe, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Glāzei piena kādreiz bija laba slava – stiprina kaulus, labi garšo, turklāt piens ir dabisks un veselīgs. Taču Vācijā piena labā slava, šķiet, ir sašķobījusies: piena patēriņš uz iedzīvotāju ir nokrities līdz zemākajai jebkad reģistrētajai atzīmei.
1995. gadā katrs iedzīvotājs patērēja 62,4 litrus piena, 2012. gadā – 52 litrus, bet 2021. gadā vēl mazāk – 47,8 litrus.
Aktuālie pārdošanas dati iezīmē arī turpmāku lejupslīdi. Tas gan nenozīmē, ka vācieši tagad kafiju bauda melnu un brokastu pārslas ēd sausas. Arvien vairāk cilvēku izvēlas augu valsts aizstājproduktus no auzām, sojas, mandelēm vai rīsiem.
Produkti, kas vēl pirms pāris gadiem iekrita vien pārliecinātu vegānu un alerģiju vai pārtikas produktu nepanesamību nomocītu cilvēku groziņos, Vācijā ir kļuvuši par normu. Īpaši gados jaunāki un izglītoti cilvēki norāda uz piena produktu negatīvo ietekmi uz vidi, uzskatot, ka liellopu izraisīto metāna gāzu dēļ govs piens nodara 26 reizes lielāku kaitējumu videi nekā sojas piens.
Vācijā 62% lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu izraisa tieši lopu audzēšana. 77% lauksaimniecības izraisīto metāna gāzu ir saistāmi tieši ar liellopu gremošanas sistēmas darbību (atraugām un purkšķiem), un metāns atmosfērā siltumu aiztur 23 reizes efektīvāk nekā CO2.
Dārgās dilemmas
Taču sirdsmieru nevar nopirkt lēti. Tādēļ, kamēr viena Vācijas sabiedrības daļa lielveikalā savu izvēli aizvien biežāk balsta uz vides draudzīguma vai ētikas jautājumiem, citi ir spiesti skaitīt katru centu. Piena augu izcelsmes alternatīvas, piemēram, patērētājiem izmaksā 60–200% vairāk par konvenciālo pienu. Ukrainas kara un pandēmijas seku izraisītās inflācijas dēļ aug ne tikai energoresursu, bet arī pārtikas produktu cenas.
Apdrošinātāji “Allianz” aktuālā pētījumā prognozē, ka Vācijā pārtikas produktu cenas kāps vidēji par 10%. Šāds straujš cenu pieaugums radīs nopietnas problēmas miljoniem Vācijas iedzīvotāju. Tikmēr ekonomisko datu analītiķi “Schufa” reprezentatīvā aptaujā noskaidrojuši, ka 38% Vācijas iedzīvotāju cenu kāpuma dēļ ir noraizējušies par savām iespējām segt ikdienas izdevumus. Īpaši smaga šī situācija ir sociālās palīdzības saņēmējiem.
Kreisās partijas Bundestāga pārstāve Džessika Tatti norāda, ka ar pašreizējo inflāciju, kas maijā sasniedza 7,9%, sociālās palīdzības saņēmējiem “tīri matemātiski pietrūkst pārtikas sešām dienām mēnesī”.
Pēc valdības aprēķiniem, sociālās palīdzības saņēmējiem pārtikai, dzērieniem un tabakas izstrādājumiem mēnesī ir paredzēti 155,82 eiro jeb aptuveni pieci eiro dienā. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā 33 no šiem eiro noēd inflācija.
Prognozē depresijas pieaugumu
Sociālās medicīnas un psihiatrijas profesors Gerhards Traberts norāda, ka ikdienas produktu drastiskā sadārdzināšanās radīs “baiļu traucējumu, panikas lēkmju, izdegšanas sindroma un depresijas pieaugumu gan pieaugušo, gan bērnu vidū”. Pastāvīgas bažas par eksistenci rada ievērojamu stresa situāciju.
“Būt nabadzīgam bagātā valstī ir ļoti traumējoši,” norāda profesors. Viena sabiedrības daļa lauza galvu par to, vai mandeļu piens ir tiešām ētiskāka alternatīva govs pienam, jo vides bilance šajā gadījumā nav tik viennozīmīga kā sojas pienam.
Cita sabiedrības daļa tikmēr ir spiesta daļu savu pārtikas produktu pirkt sociālajos labdarības veikalos, tā saucamajos “Tafel”, kur lielveikali ziedo preces ar pilnībā vai gandrīz izbeigušos derīguma termiņu.
Šajos veikalos strādā brīvprātīgie, un tie ir atkarīgi no ziedojumiem. Berlīnes “Tafel” organizāciju priekšsēdētāja Sabīne Vērta brīdina, ka daudzi “Tafel” ir spiesti ierobežot tirdzniecības dienas vai pat sūtīt cilvēkus prom, jo netiek galā ar augošo pieprasījumu.
“To cilvēku skaits, kas nāk pie mums iepirkties, dažviet ir pat dubultojies.” Vienlaikus inflācija neiet garām arī sociālajiem veikaliem, tādēļ arī “Tafel” ir spiesti paaugstināt cenas. Problēmas rada arī tas, ka ne visi lielveikalos pārpalikušie produkti nonāk līdz “Tafel”.
Berlīnes Bernaueras sociālā veikala vadītājs Norberts Vaihs aicina valdību rīkoties un sekot Francijas piemēram. Tur lielveikali ir spiesti visu pārpalikušo produkciju ziedot labdarības organizācijām.
Jūlijā valdība ir paredzējusi vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā sociālās palīdzības saņēmējiem. Nabadzības skartās ģimenēs turpmāk saņems ikmēneša 20 eiro piemaksu par katru bērnu un jaunieti. Šie pabalsti ir paredzēti inflācijas radītā sloga mazināšanai maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Kritiķi norāda, ka tas ir jauks žests, bet īstām pārmaiņām ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas un vispārēja pabalstu paaugstināšana.
