Vācija apsver sankciju atvieglošanu 4
Oficiāli ieturot stingru nostāju par sankciju saglabāšanu pret Krieviju, diplomātijas aizkulisēs Vācija ir sākusi darboties, lai atvieglotu ekonomiskās sankcijas, kas tika ieviestas pret Maskavu pēc Kremļa veiktās agresijas Ukrainā.
Vēlme atgriezt “ierastā biznesa” laikus
ASV uzstāj, ka sankcijām pret Krieviju jāpaliek spēkā, bet vairākas Eiropas valstis būtu gatavas atbalstīt sankciju atvieglošanu vai pat atcelšanu, atzīmē izdevums “Der Spiegel”. Nesen Rostokā Vācijas ziemeļos notika gadskārtējais Hanzas gadatirgus ar saukli “Kur pasaule satiekas”, taču jau otro gadu pasaule nesatiekas Rostokas gadatirgū. Tas kļuvis par vācu un krievu uzņēmēju saietu, kurā šogad galvenais runātājs bija Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels. Gadatirgus centrā parasti ir biznesa darījumu apspriešana, taču, piedaloties Krievijai, no politikas nevar izvairīties. Vicekanclera Gabriela klātbūtnei bija politisks vēstījums, un viņa demonstratīvi draudzīgā izturēšanās pret Krievijas ekonomikas ministru liecināja par vēlmi atgriezt “ierastā biznesa” laikus. Savu uzrunu Gabriels sāka ar vārdiem: “Izolācija nekādi nepalīdz.” Savā runā Gabriels izvērsa šo domu, uzsverot, ka izolācija nav saprātīga politika un ka palīdzēt var tikai dialoga turpināšana. Viņaprāt, Krievija nesen ir apliecinājusi, ka var būt uzticams partneris, par to liecinot, piemēram, kodolvienošanās ar Irānu. Vācijas vicekanclers apgalvoja, ka Krievija un pasaule ir savstarpēji atkarīgas un ka pienācis laiks soli pa solim atvieglot sankcijas. Gabriels bija izteicis līdzīgu priekšlikumu pirms iepriekšējā sankciju pagarinājuma pret Krieviju. Toreiz viņš netika uzklausīts, taču nākamajā ES virsotņu apspriedē jūnija beigās viņš varētu tikt sadzirdēts.
G7 ieņem stingru nostāju
Rūpnieciski attīstīto valstu grupas apspriedē maijā Japānā G7 valstu līderi ieņēma stingru nostāju pret Maskavu. Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka ugunspārtraukšana Ukrainā joprojām nav stabila un ka Minskas vienošanās prasība par vietējo vēlēšanu rīkošanu Austrumukrainā nav īstenota, tāpēc nevarot gaidīt, ka Rietumi mainīs attieksmi pret Krieviju. Taču Merkele nepateica, ka aizkulisēs viņas valdība jau labu laiku veido konkrētus plānus, kā soli pa solim atvieglot sankcijas pret Krieviju, raksta “Der Spiegel”, atsaucoties uz avotiem diplomātiskajās aprindās. Līdz šim Vācija ieturējusi nostāju, ka tirdzniecības un ceļošanas ierobežojumi varētu tikt atcelti tikai tad, ja visi Minskas vienošanās noteikumi būtu izpildīti. Tagad Berlīne būtu gatava izrādīt pretimnākšanu Maskavai ar noteikumu, ka tiek panākts “progress Minskas procesā”. “Mana nostāja vienmēr ir bijusi, ka sankcijas nav pašmērķis,” izteicies Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. “Kad ir panākts progress Minskas vienošanās noteikumu īstenošanā, mēs varam arī runāt par sankciju atvieglošanu.” Šādu viedokli atbalstot arī kancleres Merkeles administrācija. Līdz šim Merkeles kristīgo demokrātu koalīcijas partneri sociāldemokrāti un īpaši to vadītājs ekonomikas ministrs Gabriels bija visskaļāk runājuši par attiecību uzlabošanu ar Krieviju. Ārlietu ministrs Šteinmeiers, arī viens no sociāldemokrātu partijas ietekmīgākajiem politiķiem, līdz šim bija izvairījies atklāti pieprasīt sankciju atvieglošanu pret Krieviju, taču atbalstījis Krievijas atgriešanos G7. Kanclere Merkele līdz šim ieturēja nemainīgi stingru nostāju pret Krieviju, bet tagad, šķiet, viņas administrācija maina kursu.
Jāsaglabā ES vienprātība
Berlīnes plāns paredz atcelt sākotnējās sankcijas apmaiņā pret Maskavas sadarbību plānoto vietējo vēlēšanu rīkošanā Austrumukrainā. Vācijas plāns neparedz sankciju atcelšanu finanšu jomā, kas ir īpaši jūtamas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņam pietuvinātajām personām. Nav paredzēts pārskatīt arī sankcijas, kas tika ieviestas pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas. Varētu tikt apsvērta ceļošanas aizlieguma atcelšana zināmam skaitam personu, piemēram, Krievijas Valsts domes deputātiem. Tiek izskatīta iespēja samazināt sankciju termiņu no sešiem mēnešiem līdz trim mēnešiem. Berlīnē uzskata, ka, veidojoties arvien lielākām viedokļu atšķirībām par sankciju (ne)pagarināšanu, ir jāatrod ceļš, kā saglabāt vienotu ES nostāju. Pirms divām nedēļām Vācijas ārlietu ministrs Šteinmeiers brīdināja, ka gaidāmais balsojums par sankciju pagarināšanu ES virsotņu apspriedē Briselē jūnija beigās var novest pie dalībvalstu viedokļu šķelšanās, bet lēmums šajā jautājumā jāpieņem vienbalsīgi. Vācijas ieskatā būtu jāizvairās radīt iespaidu, ka Putins var sašķelt ES. “Galvenā prioritāte ir saglabāt ES vienprātību,” paziņojis sociāldemokrātu partijas pārstāvis Gernots Erlers, kurš ir Vācijas valdības īpašais koordinators attiecībās ar Krieviju. “Ja mums par to ir jāmaksā, mums jābūt gataviem to darīt. Vissliktākais iznākums būtu Eiropas vienības iziršana un ES lomas zaudēšana.”
Analītiķi atzīmē, ka līdz ES samitam jūnija beigās gaidāmas intensīvas diskusijas par sankciju (ne)pagarināšanu, jo virkne valstu saimniecisku apsvērumu dēļ iebilst pret sankciju pagarināšanu. Diplomātiskajās aprindās tiek izteikts pieņēmums, ka Polija un Baltijas valstis, kas visasāk izsakās pret sankciju atcelšanu Krievijai, varētu piekrist kompromisam, ja šo valstu teritorijā tiktu izvietoti NATO papildspēki.
