Vācietis Smiltenes apkaimē būvē raķeškrāsnis: ekonomisks, ekoloģisks risinājums apkurei 1
Vēlos vairāk uzzināt par raķešu krāsnīm, kuras būvē vācietis Tomass Krīgers no Lejas Varicēniem Smiltenes apkaimē. Esmu dzirdējusi, ka tās labi uzsilda māju. ANNA Jelgavas novadā
“Esmu pirmais, kurš Latvijā sāka būvēt šāda veida krāsnis, kas patiešām ir ļoti efektīvas un ekonomiskas. Šīs krāsnis pirms 15 gadiem iesāka būvēt Austrālijā. Kad sāku dzīvot Lejas Varicēnos, meklēju internetā idejas, kā ierīkot efektīvu un ekonomisku apkures sistēmu, līdz atradu informāciju par raķeškrāsni,” stāsta Tomass Krīgers.
Dūmgāzes izmanto pilnībā
Šī krāsns ir ļoti ekonomiska un arī ekoloģiska. Pirms šo krāšņu ierīkošanas ziemā tērējām 10 kubikmetrus malkas, bet tagad tikai trīsarpus. Turklāt lietojam nevis tradicionālo malku, kas ir dārga, bet šāļu, zaru, kas ir daudz lētāka. Dienā vienai krāsnij nepieciešams vien tik šāļu, cik var saņemt divās plaukstās, pat ja aiz loga ir 15 grādu sals.
Darbības princips ir vienkāršs (sk. shēmu) – šāļus no augšas ievieto degšanas kamerā. Taču deg tikai to apakšējie 10 centimetri. Kad tie nodeguši, šāļi paši noslīd uz leju. Ierīcē ir ļoti spēcīga vilkme, un sakarsušās dūmgāzes pa 66 cm garu tuneli sasniedz vertikālo šahtu un strauji ceļas uz augšu. Vertikālā šahta, kas izgatavota no izturīga metāla (diametrs 200 mm), ir izolēta ar akmensvati, un visa konstrukcija paslēpta 200 litru tilpuma metāla mucā. Vertikālās šahtas izejā turbulences dēļ veidojas temperatūras kāpšanas sistēma, un temperatūra kāpj līdz 800–1000 grādiem, un sāk degt pašas dūmgāzes. Tas arī ir krāsns efektivitātes noslēpums, tāpēc malkas vajag tik maz – tā sadeg pilnībā. Pāri paliek vien ogļskābā gāze un ūdens tvaiks, kas bija kokā. Kā apliecinājums tam – reizi gadā no vienas krāsns sistēmas izdodas izgrābt tikai sauju pelnu, protams, nerēķinot tos, kas ikdienā veidojas kurtuvē.
Ļoti karstā gāze tiek izvadīta caur lielu siltummūri, kas var būt gan kā liels sols vai pat divguļamā gulta. Izplūstot skurstenī, dūmgāzu temperatūra ir vairs tikai 60 grādu.
Krāsnij praktiski nav trūkumu, ja par tādu vien uzskata telpā redzamo metāla mucas daļu, kas dažas minūtes pēc iekurināšanas sasniedz 200–300 grādu temperatūru. Taču to var apmūrēt, piemēram, ar ķieģeļiem. Tāpat, pirmo reizi iekurinot krāsni rudenī, iespējams, tā dažas minūtes var dūmot, kamēr iesilst dūmkanāls. Vēlāk šādu problēmu nav.
Būvē krāsnis un rīko seminārus
Šobrīd esmu uzbūvējis jau 16 šādas krāsnis, vienu no tām – Igaunijā. Rīkoju seminārus un stāstu par savu pieredzi. Daudzi jau šādas krāsnis būvē patstāvīgi. Man ļoti žēl veco cilvēku, kuri ik dienu laukos kurina lielas un neefektīvas krāsnis, sadedzinot daudz malkas, tērējot jau tā nelielos ienākumus. Viņiem būtu iespēja ļoti ietaupīt, jo arī krāsns ierīkošanas izmaksas ir zemas. Ja sagādāti visi nepieciešamie materiāli, būvniecība aizņem divas dienas, un otrās dienas vakarā jau pamazām var sākt kurināšanu.
Mazliet par izmaksām
Krāsns būvēšanai nepieciešami daži desmiti šamota ķieģeļu (viena šāda ķieģeļa cena ir nepilns eiro), metāla caurule ar vismaz 5 mm biezām sienām (par nepilniem 10 eiro iegādājama metāllūžņu uzpirkšanas vietā), skārda vai nerūsējoša metāla caurules (diametrs 200 mm, garums pēc nepieciešamības, cena – 12 eiro/3 m), 200 litru tilpuma metāla muca (autoservisos vai pie eļļu tirgotājiem nopērkama par 5 eiro), māls, salmi un akmeņi, 50 mm biezas akmensvates loksnes. Sākotnēji meistars krāsnis būvējis bez dūmkanāla šībera, taču ierīcē veidojas spēcīga vilkme, un mūris ātrāk atdziest. Šīberis ir vajadzīgs (cena ap 10 eiro).
Vispirms uzbūvē krāsns kurtuvi un iekšpusi, tad izveido dūmkanālu, ko apmūrē ar akmeņiem un mālu un ievada skurstenī. Jo vairāk akmeņu, jo labāk – tiek ilgi saglabā siltumu. Piemēram, 11 metru garam solam, kas vienlaikus ir arī dūmkanāls, Tomass izmantojis septiņas tonnas laukakmeņu. Māls ir tikai saistviela. Krāsns un dūmkanāla konfigurāciju var piemērot jebkurai telpai. Lai māls neplaisātu, to sajauc ar salmiem: garākiem iekšpusei, smalkākiem – ārpusei. Salmi ir ieslēgti mālā, un konstrukcija ir ugunsdroša.
