Vāciet paši parakstus! 0
Saeimas Juridiskajā komisijā top likumprojekts, kas nosaka, ka turpmāk pilsoņiem, kuri vēlēsies ierosināt dažādus likumprojektus vai referendumus, līdzšinējo 10 000 vietā būs jāsavāc aptuveni 150 000 parakstu.
Jau vairākas sēdes pēc kārtas Juridiskās komisijas deputāti strīdas par Tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanas likuma grozījumiem. “Vienotības” deputāti rosina būtiski mainīt kārtību, kā iedzīvotāji var nākt ar savām likumdošanas iniciatīvām. Līdzšinējā kārtība paredzēja divu posmu procedūru. Pirmajā daļā likumprojektu ierosinātājiem par saviem līdzekļiem jāsavāc 10 000 notariāli apstiprinātu balsstiesīgo iedzīvotāju paraksti. Ja tas izdodas, tad otrajā daļā Centrālā vēlēšanu komisija par valsts budžeta līdzekļiem mēģina savākt vienas desmitās daļas balsstiesīgo (aptuveni 150 000) parakstus. Grozījuma autori bija neapmierināti ar to, ka mazāk nekā 1% vēlētāju iecerētie likumprojekti jātestē par visu pārējo iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem. Tādēļ “Vienotības” deputāti ierosināja noteikt, ka turpmāk dažādu likumprojektu un referendumu iniciatoriem pašiem jāsavāc desmitās daļas vēlētāju atbalsts. Grozījumus Juridiskajā komisijā atbalstīja arī Zatlera Reformu partijas (ZRP) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji. Pēdējie gan ar atrunu, ka parakstīties būs iespējams arī internetā un bāriņtiesās bez maksas.
Apdraud saskaņiešu plānus
Ierosinājums uzlikt visu parakstu vākšanu uz pašiem likumprojektu iniciatoriem izraisījis karstas iebildes gan no opozīcijas (it īpaši ” Saskaņas centra”) pārstāvjiem, gan dažādiem politisko procesu pētniekiem. Kā vieni, tā otri apgalvo, ka rūpējoties par demokrātisko procesu. Jaunais regulējums, viņuprāt, padarīšot referendumus un pilsoņu iniciatīvu pieņemšanu tikpat kā neiespējamu.
Sabiedriskā politikas centra “Providus” pārstāve Iveta Kažoka minēja, ka Šveicē ar piecreiz lielāku iedzīvotāju skaitu referendumu var ierosināt ar 100 000 iedzīvotāju parakstu, turklāt tiem neesot nepieciešams notariāls apstiprinājums.
Līdzīgus argumentus pauda arī “SC” pārstāvji komisijā. Jāatgādina, ka saskaņieši ar pašreizējo referendumu ierosināšanas kārtību saistīja lielus plānus, kurus “Vienotība” tagad apdraud. “SC” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs pērn partijas “Saskaņa” kongresā uzstāja uz nepieciešamību izveidot 10 000 cilvēku lielu “atbalstītāju aktīvu”, lai jebkurā brīdī varētu savākt nepieciešamo parakstu skaitu jebkura likumprojekta iniciēšanai.
CVK varēs vērtēt
Vēl viens būtisks grozījums likumā skar CVK pilnvaras. Paredzēts, ka turpmāk komisijai tiks dots divu mēnešu laiks izvērtēt balsstiesīgo pilsoņu parakstītos ierosinājumus un pieņemt vienu no trim lēmumiem: reģistrēt šo likumprojektu, noteikt termiņu pilnveidošanai, atteikties reģistrēt šādu likumprojektu. Arī pret to iebilda gan “SC”, kas raizējās, ka 60 dienas būšot pārāk garš termiņš, gan eksperti, kas apšaubīja, vai CVK, saņemot strīdīgus likumprojektus, spēs izturēt sabiedrības spiedienu un objektīvi to izvērtēt. Līdz šim CVK darbojās vairāk kā tehnisks administrators – saskaitīja parakstus, pārbaudīja to patiesumu un, ja bija savākts nepieciešamais skaits ticamu parakstu, virzīja iniciatīvu tālāk.
Grozījumos arī paredzēts precizēt, ka parakstu vākšanas iniciatīvas grupā var būt tikai politiska partija vai arī 10 – 15 balsstiesīgi pilsoņi. Ja šāda norma būtu bijusi spēkā jau pērn, nepilsoņi Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs nedrīkstētu organizēt parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem.
ZRP pārstāvji mudina būt vēl stingrākiem un noteikt, ka parakstu vākšanu drīkstētu organizēt tikai balsstiesīgo iedzīvotāju veidota biedrība. Tādā veidā tiktu nodrošināta stingrāka kontrole pār parakstu vākšanas finansējumu. Šī norma gan pagaidām netika iestrādāta, jo jāsaskaņo ar Biedrību un nodibinājumu likumu.
Vilcināšanās draud ar sodiem
Gandrīz katrs no minētajiem grozījumiem Saeimas Juridiskajai komisijai prasījis vairākas stundas garas debates, bet darbam vēl neredz gala. Taču vilcināšanās gadījumā ļoti iespējams, ka Eiropas Savienība kārtējo reizi uzsāks pārkāpuma procedūru pret Latviju. Lieta tāda, ka likums “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” tika atvērts grozījumiem, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta regulu iestrādātu tajā nodaļu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (kārtību, kā ES dalībvalstu pilsoņi var dot uzdevumus Eiropas Komisijai), un tam bija jāstājas spēkā līdz 1. aprīlim. Taču laika gaitā likumprojekts apauga ar daudziem pretrunīgi vērtētiem grozījumiem, un ir skaidrs, ka šajā termiņā iekļauties vairs neizdosies. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne pieļauj, ka likumprojektu nāksies sadalīt.
