Vācieši neesot pietiekami novērtējuši signālus par izmaiņām Krievijas ārpolitikā 4
Sabiedrība un politiķi Vācijā līdz šim pietiekami nenovērtēja signālus par bīstamajām izmaiņām Krievijas ārpolitikā, šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Vācijas, Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieks Kristians Elers.
Viņš skaidroja, ka vācieši ilgi dzīvojuši ar domu, ka aukstais karš ir beidzies un dzīve norisinās ērtā un labi funkcionējošā Eiropas Savienības (ES) pasaulē, tomēr netika pienācīgi novērtēs un saprasts tas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvēlējies agresīvu politiku, kas apdraud Eiropu un arī Vāciju. “Protams, Baltijas valstīs un Polijā ir bijusi citāda pieredze, dzīvojot PSRS laikā, tādēļ pret izmaiņām Krievijas politikā un Krievijas attiecībām ar Eiropu šīs valstis ir jūtīgākas. Tikmēr Vācijā bija cilvēki, kas vēlējās dzīvi Eiropā redzēt mierīgu, bez konfliktiem, un netika pienācīgi novērtēts un saprasts, ka Putins pārvēršanas par agresīvu un problemātisku faktoru Eiropā un mēģina destabilizēt Eiropu,” norādīja eiroparlamentārietis.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) biedrs uzsvēra, ka Krievija ir atvērusi jaunu kara dimensiju, proti, hibrīdkaru, un šīs pazīmes varēja novērot jau Gruzijā un arī Ukrainā, tāpat arī Baltijā, kas attiecas uz informatīvo telpu. Viņaprāt, Krievija mēģina ietekmēt Rietumus un saprast, kādas ir tās kiberuzbrukumu spējas.
“Šādus uzbrukumus redzam ne tikai saistībā ar kādām vēlēšanām, bet arī ikdienā, un tie ir valdības iniciēti vai saistīti ar Krievijas valdību, teica Elers, piebilstot, ka viņu satrauc Krievijā pastāvošā saikne starp organizēto noziedzību Krievijā un Krievijas varas struktūrām.
Viņš apliecināja, ka cilvēki Vācijā ir noraizējušies saistībā ar iespējamiem kiberuzbrukumiem gaidāmo Vācijas vēlēšanu laikā, tomēr ne tādā ziņā, ka šādi uzbrukumi varētu ietekmēt vēlēšanas vai mainīt vēlēšanu rezultātus.
“Cilvēki par šādiem uzbrukumiem ir uztraukušies ne tik ļoti saistībā ar vēlēšanām, kā no to iespējamības ikdienā. Šī ir pilnīgi jauna pieredze, kurā Krievija izmanto kibertelpu, lai manipulētu un pārbaudītu, kādā mērogā viņi spēj ietekmēt citu valstu sabiedrības,” sacīja Vācijas deputāts.
Eiroparlamentārietis pauda cerību, ka vācu vēlētāji ir sapratuši, ka sava balss vēlēšanās jānodod, balstoties savā politiskajā pārliecībā un par kādu politisko virzienu, nevis balstoties bailēs, kā tas bijis sakarā ar “Brexit”, vai daļēji arī Francijas vēlēšanās.
“Tā ir būtiska mācība, ko esam guvuši pēc “Brexit”, jo tad cilvēki balsoja, vadoties pēc bailēm. Francijas vēlēšanās arī daudz vēlētāju vadījās pēc bailēm, tomēr lielākā daļa izvēlējās balsot par optimistisku skatu uz nākotni. Lai gan vēlēšanās piedalīsies dažādi spēki, tomēr šīs vēlēšanas būs stabilizējošs faktors Vācijā un domāju, ka vēlētāji vairs nebalsos baiļu vadīti,” teica Elers.
Viņš arī paredz augstāku vēlētāju aktivitāti 24.septembrī gaidāmajās Vācijas Bundestāga vēlēšanās. Pēc viņa domām, vēlētāju aktivitāte būs augstāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, jo arī sājā ziņā vācieši esot mācījušies no citu valstu pieredzes, ka vēlēšanu ignorēšana var novest pie sliktām sekām. “Vienmēr un visur ir ar politisko sistēmu un dzīvi neapmierinātie un tie, kas domā, ka viņu balss neko neizšķirs, tāda ir demokrātija, tomēr domāju, ka aktivitāte būs augstāka nekā iepriekšējās vēlēšanās,” piebilda Vācijas deputāts.
