Vācieši dodas peļņā uz Poliju 0
Eirozonas valstīs reģistrētais bezdarba rekords maina migrācijas scenārijus Eiropas iekšienē. Daudzu gadu garumā Vācija ir bijusi viens no poļu emigrantu iecienītākajiem galamērķiem, taču beidzamajā laikā situācija ir krasi mainījusies un robež-upi Odru darba meklējumos aizvien biežāk šķērso bez darba palikušie vācieši.
Bez darba 25,5 miljoni
Bezdarba līmenis Eiropā turpina pieaugt, taču 17 valstīs, kurās ieviesta eiro valūta, tas ir kāpis īpaši strauji un aizvien vairāk pārsniedz ES vidējos rādītājus. ES vidējais bezdarba līmenis augustā sasniedza 10,5%, bet eirozonā tas bija 11,4% – vēl par 0,1% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Salīdzinot ar pērnā gada augusta datiem, redzams, ka bezdarbs visā ES ir pieaudzis par 0,8%, bet eiro valūtas valstīs kāpis par 1,2%. Pavisam ES ir 25,5 miljoni bezdarbnieku, no kuriem 18,2 miljoni dzīvo eirozonā.
Aplūkojot atsevišķas valstis, bezdarba līmenis ir krities sešās ES valstīs – Igaunijā, Lietuvā, Latvijā (par 1,1%), Ungārijā, Rumānijā un arī Vācijā (par 0,3%), palicis nemainīgs Lielbritānijā, bet pieaudzis pārējās 20 valstīs, visvairāk Grieķijā (par 7,2%), Kiprā, Portugālē un Spānijā. Šobrīd augstākais bezdarba līmenis ES ir Spānijā – 25,1%, bet zemākais Austrijā – 4,5%.
Latvijā, neskatoties uz bezdarba līmeņa samazināšanos, tas ir krietni virs ES vidējā – 15,9%. Polija, lai gan piedzīvojusi nelielu pieaugumu, turas zem vidējā ar 10,1%, un tās darba tirgu iekāro arī vācieši, kaut Vācijā ir ceturtais zemākais bezdarba līmenis Eiropā – 5,5%.
Vēsture atkārtojas
Poļu nedēļas žurnāls “Uvažam Rze” atgādina, ka Vācijā ir populāra dziesma, kas tapusi 19. gadsimtā – “Teo, jājam uz Lodzu”. Toreiz šī pilsēta Polijas vidienē piedzīvoja uzplaukuma un industrializācijas maksimumu un vāciešiem šķita īsta Eldorado, kur viņi varēja uzlabot savus dzīves apstākļus vai pat iedzīvoties lielā bagātībā, kā tas notika ar Šeibleru ģimeni, kas bija ieradusies Lodzā no Reinas piekrastes, un sakšu ģimenēm Geijeriem un Herbstiem.
Šobrīd vēl nav iespējams runāt par tik masveidīgu migrāciju, kā tas notika dziesmas tapšanas laikos, taču vāciešu interese par Poliju ir atjaunojusies un Vācijas pilsoņu austrumu kaimiņzemē nu jau ir vairāk nekā Spānijā vai Francijā.
Komunisma gados situācija bija pretēja – Rietumvācija bija poļu bēgļu sapņu zeme, un katrs, kam vien ģimenes albumā atradās kāda fotogrāfija ar attālu radinieku vācu formastērpā, centās nokļūt VFR, lai lūgtu pilsonību vai vismaz uzturēšanās atļauju. Berlīnes mūra krišana atviegloja poļu nokļūšanu Vācijā un veicināja migrāciju uz rietumiem, kamēr vācietis, kurš vēl pirms desmit gadiem posās pārcelties uz dzīvi Polijā, tika uzskatīts par dīvaini.
Tagad situācija atkal mainījusies. Lai gan poļi jo-projām tiek vervēti darbam Vācijā, kur darba meklētājiem tiek piedāvāti bezmaksas valodas vai kvalifikācijas celšanas kursi, interese par šiem piedāvājumiem ir jūtami sarukusi. Toties vācieši ir atklājuši, ka austrumu kaimiņos ir valsts, kas lieliski piemērota dzīvei un karjerai.
Gandrīz 6000 Vācijas firmu, pārsvarā mazie un vidējie uzņēmumi, ir pārcēluši savu darbību uz Poliju. Vācu investīcijas Polijā sasniedz 22 miljardus eiro gadā, kas pērn atbilda piektajai daļai no visām ārvalstu investīcijām.
Vācu jaunieši, kas nespēj atrast darbu pēc studiju beigšanas, labprāt lūkojas austrumu virzienā, kur viņiem ir lielākas izredzes tikt pie stabilas darba vietas vai ieņemt atbildīgāku amatu.
Aktieris sniedz integrācijas padomus
Viens no pazīstamākajiem vācu imigrantiem Polijā ir aktieris Stefens Mellers, kurš kļuvis slavens, pateicoties savai lomai poļu seriālā “M kā Mīlestība”. Aktieris, kuram tagad ir 41 gads, pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Polijā jau 1994. gadā, tūlīt pēc Berlīnes universitātes absolvēšanas. Mellers pirms četriem gadiem publicēja bestselleru vācu valodā “Lai dzīvo Polija! Strādnieks imigrants Polijā”, kur sniedza saviem tautiešiem padomus, kā saprasties ar poļiem. Grāmatas ievadā Mellens raksta: “Es brīdinu – šovakar dažiem no jums būs jāatsakās no saviem iemīļotajiem stereotipiem, jo neaizmirsīsim, ka mūsu austrumu kaimiņš ir mūsu trešā emigrācijas valsts pēc Šveices un ASV.” Arī Mellera jaunākā grāmata “Ekspedīcija uz Poliju” vairākas nedēļas noturējās visvairāk pārdoto grāmatu topā.
Uz Poliju emigrē ne vien inteliģence un uzņēmēji, bet arī mazāk izglītotie vācieši, kas dzimtenē palikuši bez darba. Pēc Vācijas goda konsula Ščecinā Bartolomeja Sočanska rīcībā esošajiem datiem, šajā pierobežas pilsētā dzīvo un strādā ap 2500 vāciešu: santehniķi, galdnieki, mūrnieki, specializētie strādnieki un līdzīgu profesiju pārstāvji, kas pārsvarā nāk no tuvējām Brandenburgas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajām zemēm, kur ir Vācijā augstākais bezdarba līmenis.
