Vācieši kā allaž pretimnākoši – atbalsta dezertējušo krievu uzņemšanu 85
Laine Aizupe, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas pilsoņi, kuri nevēlas pievienoties Putina armijai un karot pret Ukrainu, var rēķināties ar patvērumu Vācijā, tā norādījis Vācijas Federālā migrācijas un bēgļu lietu biroja preses sekretārs.
Arī valdošo partiju nostāja šajā jautājumā ir bēgļiem pozitīva. Zaļo Bundestāga frakcijas parlamentārā rīkotājdirektore Irēna Mihaliča norāda, ka “katram, kurš kā kareivis nevēlas piedalīties Putina prettiesiskajā un slepkavnieciskajā karā un tādēļ ir spiests pamest Krieviju, ir jāsaņem patvērums Vācijā”.
Līdzīgās domās ir arī citu valdošo partiju pārstāvji. Kristīgo demokrātu Bundestāga frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Johans Vādefuls jau uzreiz pēc Putina paziņojuma par daļējo mobilizāciju iestājās par humānā patvēruma sniegšanu Krievijas dezertieriem, kuri “acīmredzot iestājas pret Putinu”.
Ukraiņi Vācijā – bažīgi
Pirmā sabiedriskās nostājas aptauja šajā jautājumā liecina, ka Vācijas iedzīvotāji ir līdzīgās domās. 54% sabiedriskās televīzijas (ARD) telefonaptaujas respondentu uz jautājumu, vai Vācijai būtu jāsniedz patvērums Krievijas armijas dezertieriem, atbildēja pozitīvi. 35% iestājās pret. Īpaši plaši šo ideju atbalsta Zaļās partijas (77%) un Sociāldemokrātiskās partijas (64%) vēlētāji. Kritiski pret Krievijas pilsoņu uzņemšanu iestājas Ukrainas aizejošais vēstnieks Krievijā Andrijs Meļņiks.
Viņš uzsver, ka tiem “jaunajiem cilvēkiem, kas iestājas pret Putina rasistisko režīmu, ir jāizrāda pretestība savā valstī, nevis jāmūk uz Rietumiem, lai baudītu viņu “dolce vita””. Arī citi ukraiņi un ukraiņu bēgļu atbalstītāji iespējamo Krievijas bēgļu iebraukšanu vērtē kritiski. “Tā doma, ka tagad iebrauks krievi, kuriem mēnešiem ilgi nebija nekas iebilstams pret karu Ukrainā, daudziem ukraiņiem izraisa bažas – īpaši tām sievietēm, kuras šeit [bēgļu uzņemšanas vietās] atrodas vienas vai tikai ar bērniem.”
Baltija – šķērslis tranzītam
Nevalstiskā organizācija “Pro Asyl” gan norāda, ka šīs nostājas ir vairāk teorētiskas, jo Krievijas pilsoņiem šobrīd ir maz iespēju pa tiešo nonākt Vācijā. Tāpat kā citās ES valstīs, arī Vācijā iesniegumu politiskā patvēruma pieprasīšanai nevar veikt no citām valstīm. Kopš Baltijas valstis, Somija un Polija ir slēgušas robežu Krievijas pilsoņiem ar tūristu vīzu, Krievijas pilsoņiem ir sarežģīti ierasties ES.
Potenciālajiem bēgļiem atliek vien apvedceļi caur Kaukāza valstīm, Centrālāziju vai lidojot caur Turciju un Serbiju. Tomēr, neskatoties uz plašo mutisko atbalstu no vācu politiķu puses, pagaidām nav iespējams no šīm valstīm bez vīzas ierasties Vācijā. Visticamāk, šā iemesla dēļ iesniegumu skaits politiskā patvēruma saņemšanai ir neliels. Migrācijas un bēgļu lietu birojā kopš gada sākuma reģistrēti 1484 iesniegumi no Krievijas.
Tas ir neliels kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdz šim 123 personas ir saņēmušas patvēruma meklētāja vai bēgļa statusu. 698 iesniegumi ir noraidīti. Iemesli, kādēļ cilvēki pieprasa patvērumu, netiek statistiski apkopoti. Salīdzinājumam – kopumā no šī gada 1. janvāra līdz 31. augustam 115 402 personas bija iesniegušas prasību par patvēruma saņemšanu Vācijā.
