“Vācies prom no šejienes!” No mediķu kursiem vardarbīgi tiek padzīts ārsts, kurš cenšas auditoriju informēt par, viņaprāt, svarīgām vakcīnu blaknēm 271
Sirreāls incidents šonedēļ piedzīvots Rīgas Stradiņa universitātes mūžizglītības kursos, no kurienes ar varu izdzīts bērnu ārsts Artis Žeigurs, kurš bija pasākuma viesis, taču paudis viedokli, kas nesaskan ar pasākuma vadītāju pārstāvēto.
Kāds no klātesošajiem paspējis arī nofilmēt šo brīdi, kurā dzirdams, kā ārsts tiek padzīts, viņam pienāk kāds vīrietis, kurš burtiski nostumj Arti Žeiguru no skatuves. Vairāki mediķi pauduši sašutumi par šo situāciju, bet pats Artis Žeigurs sociālajos medijos dalījies ar plašāku sava viedokļa izklāstu saistībā ar piedzīvoto.
Turpinājumā Arta Žeigura rakstītais: “Likums un ārstu ētika prasa lektoram, izglītojot ārstus par vakcīnām, atklāt iespējamu interešu konfliktu, vakcīnu riskus, cik cilvēki ir jāvakcinē lai vienam no viņiem vakcīna novērstu saslimšanu ar slimību un cik cilvēki ir jāvakcinē lai vakcīna vienam no viņiem novērstu nāvi no slimības, jeb NNT [Number Needed to Treat].
Ja lektors neuzrāda interešu konfliktu vai nebrīdina par blaknēm, vai neuzrāda ieteiktās metodes NNT, tad tā nav ārstu izglītošana, bet ir neētiska un nelikumīga zāļu reklāma. Kad pirmais no lektoriem, neuzrādot interešu konfliktu, nebrīdinot par blaknēm un neuzrādot NNT, beidza vakcīnu reklamēšanu, gāju pie pasākuma vadītājiem, tostarp Imunizācijas valsts padomes vadītājas un aicināju turpmāk ārstus izglītot ētiski, lektoriem norādot savu interešu konfliktu vai tā neesamību, brīdinot par zināmajām blaknēm un uzrādot pieminēto vakcīnu NNT efektivitāti.
Man atbildēja, ka es traucējot lekciju un izsauca apsargu, kas aicināja iziet no zāles. Man radās sajūta, ka esmu iemaldījies kādā reliģiskā sektā un traucēju indoktrināciju.
Gaitenī izjautājot par to, kāpēc iebilstu pret neētisku pasākuma formātu un saņemot atbildi, ka mūžizglītības pasākumā par vakcināciju pēc likuma ir jāuzrāda ne tikai ieguvumi, bet arī riski, apsargs teica, ka nesaskata pārkāpumu un es atgriezos zālē.
Aicinājumu uzrādīt interešu konfliktu, blaknes un NNT efektivitāti iesniedzu arī rakstiski, kopā ar jautājumu par RS profilakses injekcijas saņēmušu zīdaiņu mirstības no RS vīrusa salīdzinājumu ar nevakcinētu zīdaiņu mirstību no RS vīrusa. Atbildes nesaņēmu.
Gadus atpakaļ, kad Palivizumabu ieviesa Latvijā, pētījumi neuzrādīja profilaksi saņēmušo zīdaiņu mirstības mazinājumu, bet mirstību nemazinošo injekciju izmaksas bija tūkstošos. Imunizācijas valsts padomes vadītāja uzstājoties neētiski neuzrādīja iespējamu interešu konfliktu, pieminēto vakcīnu blaknes, NNT efektivitāti, tikai reklamēja vakcināciju.
Vai neētiski rīkoties bija sponsora PFIZER prasība? RSU prasība? Nekompetence? Visatļautības sajūta? Cinisks mēģinājums, aizbildinoties ar abstraktām sabiedrības interesēm, aizvien samazināt ārstu tiesības un iespējas uzzināt par vakcīnu blaknēm? Pretlikumīgs mēģinājums ierobežot pacientu tiesības aizsargāt savu veselību no pienākuma vakcinēties ar potēm kam ir novēroti veselības traucējumi, kas ir beigušies letāli, piemēram, Covid-19 vakcinācijas gadījumā? Vai viss kopā?
Imunizācijas valsts padomes vadītājas neētiskais pasākums iznieko mūžizglītības kursus apmeklējošo ārstu laiku, kas nav atgūstams.
Ja ārzemju lektors ar piemēriem par dažādām vakcīnu cenām prāto par pieņēmumiem un modeļiem, cik miljonus valsts varētu ietaupīt turpmāko gadu laikā, ja visus savakcinētu ar tādām un tādām vakcīnām par tik un tik miljoniem, tad tas zog ārsta laiku. Teorijas, kā to apliecina Covid-19 pieredze Latvijā, mēdz neapstiprināties. Pieņēmumus par vakcīnu izmaksu lietderību nākotnē ir jāklausās un jāvērtē nevis ārstam, bet veselības aprūpes organizatoram. Tā ir viņa atbildība, viņš par to saņem naudu.
Ārstam, pirmkārt, ir jādomā kā nekaitēt un aizstāvēt pacienta tiesības un intereses, tostarp, atteikties no veselību apdraudošas medicīniskas iejaukšanās, ja viņš ir informēts gan par ieguvumiem, gan riskiem.
Pacients nav abstrakcija ko kāds cits drīkst patvaļīgi vai piespiedu veidā plānoti savakcinēt. Atbilstoši pacientu tiesību likumam pirms vakcinācijas ikviens cilvēks ir jāinformē par ieguvumiem un riskiem un ir jāprasa piekrišana.
Kā atpazīt gadījumus, kad vakcinācija ir kaitējusi, kā mainīt valsts institūciju attieksmi, lai gadījumā, kad ārsts, atbilstoši pienākumam, ziņo par vakcīnas blakni zāļu valsts inspekcijai, tā viņu slavē par nepārvērtējamu ieguldījumu iedzīvotāju veselības aprūpes drošības uzlabošanā, nevis sūta veselības inspekciju viņam mērīt ledusskapī temperatūru.
Šāda imunizācijas valsts padomes vadītājas organizēta vakcīnu reklāma un izskanējušie ieteikumi iesaistīt bāriņtiesu nevakcinēšanās gadījumā, kas Latvijā jau ir kaitējuši bērna veselībai, vairo šaubas par reklamēto vakcīnu ieguvumiem un nepieciešamību. Īpaši ņemot vērā viņas publiskos apgalvojumus par to, ka cilvēks bez riska veselībai var vienlaikus saņemt 10 000 vakcīnas.
Mums bija Imunizācijas valsts padomes vadītājas atbalstīts pienākums vakcinēties ar Covid-19 un par trešdaļu lielāka mirstība no Covid-19 nekā Zviedrijā, kur pienākumu vakcinēties vērtēja kā neatbilstošu konstitūcijai. 10 cilvēki darbspējīgā vecumā Latvijā mira vakcinācijas dienā. Nevienam no viņiem vakcīna nav uzrādīta kā nāves cēlonis vai veicinošs faktors, kas ir kļūdaini, jo vakcināciju neveic kritiski slimiem cilvēkiem un pirms vakcinācijas ārstam ir jāpārbauda cilvēka veselības stāvoklis. Šis fakts raksturo ziņošanu par smagām vakcīnas blaknēm Latvijā. Katrs tūkstošais darbspējīgā vecumā vakcinētais pret Covid-19 mira 70 dienu laikā pēc vakcinācijas. Kaut kas tāds iepriekš Latvijā ārstniecībā netika piedzīvots.
Ir nepieciešama pilnīga atklātība un likuma prasību ievērošana ārstu mūžizglītībā un cilvēki kas to kavē nav piemēroti savam amatam.”
Kādā citā soctīklu ierakstā Artis Žeigurs lūdz sabiedrības palīdzību, lai atpazītu vīrieti, kurš viņu vardarbīgi izraidīja no zāles.
Augstāk publicētais ieraksts ir tikai Arta Žeigura personīgās pārdomas. Viennozīmīgi arī otrā stāsta pusē ir sava taisnība un argumenti, tieši tāpēc esam lūguši situāciju komentēt arī Imunizācijas valsts padomei. Līdz ko saņemsim komentāru, publicēsim to LA.LV.
