Vāc parakstus par bordeļu un sutenerisma legalizāciju 2
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, lai legalizētu bordeļus un sutenerismu, kā arī prostitūtām nodrošinātu iespēju droši vērsties policijā.
Kā iniciatīvas iesniedzēja norādīta Ieva Skrebele.
Iniciatīva piedāvā ieviest Jaunzēlandes modeli prostitūcijas regulēšanā, kas paredz vairākas izmaiņas – legalizēt bordeļus, kā arī sutenerismu gadījumos, kad ir noslēgts darba līgums. Tāpat tas paredzētu panākt, ka prostitūtas var droši vērsties policijā, ja kāds ir pārkāpis viņu tiesības. Skrebele piedāvā veikt izmaiņas pašreizējā likumdošanā, kas regulē prostitūciju.
Viņa norāda, ka iniciatīvas mērķis ir uzlabot prostitūtu drošību un darba apstākļus. Patlaban, kā norādīja Skrebele, prostitūcija ir viena no bīstamākajām profesijām – “darbiniekiem pastāv liels risks tikt piekautiem, nesaņemt atalgojumu par sniegtajiem pakalpojumiem, tikt izvarotiem, apzagtiem, kā arī ciest no suteneru vai reketieru patvaļas”.
“Ja prostitūta strādā vienatnē, klientus ielaižot savā dzīvoklī, tikko kā klients ir pārkāpis pāri dzīvokļa slieksnim un durvis ir aizvērtas, prostitūta kļūst neaizsargāta gadījumā, ja klients kļūst agresīvs. Vienai sievietei tikt galā ar agresīvu vīrieti nav viegli. Bet, ja četras draudzenes kopīgi noīrē darba telpas, tad kopīgiem spēkiem četratā viņām tikt galā ar agresīvo vīrieti būtu daudz vieglāk (piemēram, kamēr vīrietis uzbrūk vienai prostitūtai, otra var pienākt klāt no aizmugures ar gāzes baloniņu vai piezvanīt policijai). Tiesa gan, tikko kā vairākas prostitūtas strādā vienās telpās, rezultātā sanāk bordelis, kas patlaban nav atļauts,” situāciju raksturo Skrebele.
Viņa raksta – ja prostitūta iekāpj klienta automašīnā, šis cilvēks var viņu aizvest uz mežu, piekaut un nosist. Līdz ar to Skrebele uzsver, ka darbs legālā bordelī ar darba līgumu, kurā ir minētas darbinieka tiesības, ir daudz drošāks.
Skrebele arī ir pārliecināta, ka nepieciešams izglītot policijas darbiniekus, lai panāktu, ka “prostitūtas policistus uzskatītu par cilvēkiem, kuri sniedz palīdzību, nevis par traucēkli, no kura par katru cenu jāizvairās”.
Iniciatīvā pausts, ka Jaunzēlandes modelis ir visoptimālākais, jo to izveidojuši nevis birokrāti, bet gan tas pieņemts, diskutējot ar prostitūtām un ņemot vērā viņu intereses un vēlmes.
Šobrīd Latvijā prostitūcija nav aizliegta, bet ir ierobežota. Speciāli Ministru kabineta noteikumi paredz, ka personai atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kas ir personas īpašums vai par kuru ir noslēgts īres līgums. Personai aizliegts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu, kā arī saņemt šos pakalpojumus iepriekšminētajā dzīvojamā telpā, ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja tajā atrodas nepilngadīgais un ja pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo šajā telpā vai mājā, kurā tā atrodas.
Par prostitūcijas pakalpojumu sniegšanu publiskās vietās personai uzliek naudas sodu no 350 līdz 700 eiro.
Likums arī nosaka aizliegumu personām apvienoties grupās, lai piedāvātu un sniegtu seksuālos pakalpojumus par maksu, kā arī pieņemtu pasūtījumus seksuālo pakalpojumu sniegšanai par maksu.
