Vāc parakstus autotransporta ierobežošanai Rīgā 7
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana “par tīra gaisa nodrošināšanu Rīgā”.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Andis Vaičulis, kurš iniciatīvu plānojis iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
15 gadus piesārņots gaiss
Kā uzskata Vaičulis, neskatoties uz normatīvajos un tiesību aktos noteikto, Rīgā jau 15 gadus cilvēki elpojot piesārņotu gaisu. Ja nekas nemainīšoties, pilsētnieki turpināšot to elpot arī turpmāk, kaitējot savai veselībai.
“Ar likumiem ir noteikts, ka, ja ir piesārņots gaiss, tad jauni gaisu piesārņojoši uzņēmumi nevar sākt strādāt, esošie uzņēmumi nevar paplašināties, un tiem ir jāsamazina savu emisiju apjoms. Savukārt uz autotransporta radīto gaisa piesārņojumu likums pašvaldībai piešķir tiesības ierobežot autotransporta kustību,” raksta iniciatīvas autors. Idejas iesniedzējs sūkstās, ka Rīgas dome neizmantot šīs tiesības un neierobežot autotransporta kustību.
Rīcības programmas nelīdz
Rīgai ir izstrādāta trešā gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma, pavēstīja Vaičulis, piebilstot, ka programmā ir virkne veicamo darbu, bet pēc visu šo darbu veikšanas Rīgā joprojām būšot pārsniegtas atļautās NO2 un daļiņu PM10 (putekļu) koncentrācijas, jo “nekādi nav paredzēts ierobežot galveno gaisa piesārņojuma avotu – autotransportu”.
Vai un kā Rīgā būtu jāierobežo autotransports?
Vaičuli neapmierina tas, ka likums nenosaka maksimālo laiku, kurā ir jānovērš gaisa piesārņojuma pārsniegums. Likums nosaka, ka ir jāizstrādā “ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas programma”. Viņš uzsvēra, ka Rīgas gadījumā gaisa kvalitātes uzlabošana ilgst “jau 15 gadus bez īpašiem panākumiem, un šķiet, ka tā turpināsies vēl ilgi”.
Jānosaka pienākums ierobežot autotransportu
Lai garantētu cilvēkiem tiesības uz tīru gaisu, viņaprāt, ir jāmaina normatīvie akti, ieviešot divus grozījumus. Pirmkārt, esot jānosaka, ka pašvaldībai ir nevis tiesības ierobežot autotransporta kustību, bet gan pienākums ierobežot autotransporta kustību, ja tikai tā esot iespējams nodrošināt tīru gaisu. Otrkārt, esot jāsaka, ka gaisa kvalitātes piesārņojums ir novēršams piecu gadu laikā.
Vaičulis domā, ka viņa izvirzītais mērķis būtu sasniedzams, piemēram, ieviešot iebraukšanas maksu piesārņotā gaisa zonās,
aizliedzot iebraukt noteikta vecuma mašīnām, ierobežojot iebraukšanu mašīnām ar vienu braucēju, ieviešot pāra vai nepāra automašīnu numuru iebraukšanas aizliegumus utt.
