Uzzini: Pirmie provizoriskie vēlēšanu rezultāti no visas Eiropas 0
Pirmie provizoriskie Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti ir apstiprinājuši, ka abas lielākās politiskās grupas kreisi centriskajā un labēji centriskajā spārnā ir cietušas zaudējumus, savukārt liberāļiem un zaļajiem bijuši ieguvumi, un jau pēcvēlēšanu naktī sākās centieni veidot jauno vairākumu.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka abi lielākie bloki – labēji centriskā Eiropas Tautas partija (EPP) un kreisi centriskie sociālisti un demokrāti (S&D) – zaudējuši tradicionālo vairākumu EP. To kandidāti tomēr uzstāja, ka šīm grupām ir vislabākās iespējas veidot jauno vairākumu jaunievēlētajā EP.
“Nav stabila vairākuma bez EPP, un tāpēc EPP ir gatava kompromisam,” sacīja EPP kandidāts uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu Manfrēds Vēbers. Pēc provizoriskajiem rezultātiem, EPP ieguvusi 180 EP mandātus – par 36 mazāk nekā līdz šim.
S&D ieguvusi 152 mandātus, kas ir par 33 mazāk nekā līdzšinējā EP sastāvā.
S&D kandidāts uz EK prezidenta amatu Franss Timmermanss sacīja, ka šis rezultāts nozīmē to, ka “mums jābūt pazemīgiem”.
“Mums skaidri jāpasaka, kāda būs mūsu programma,” piebilda Timmermanss, kurš ir EK viceprezidents. “Es atkārtošu savu priekšlikumu sadarboties ar citām progresīvajām partijām (..) lai mēģinātu izveidot programmu, kas uzrunātu mūsu eiropiešu līdzpilsoņu centienus, sapņus un dažreiz arī bailes.”
Par ieguvēju uzskatāma liberālā politiskā grupa Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE), kas palielinājusi savu mandātu skaitu līdz 105, tostarp ar politiķiem no Francijas prezidenta Emanuela Makrona saraksta “Renaissance” (“Atdzimšana”).
ALDE līderis Gijs Ferhofstats preses konferencē Briselē paziņojis, ka stabila vairākuma nodrošināšana nebūs iespējama bez viņa vadītās grupas atbalsta.
“Pirmo reizi 40 gados divām klasiskajām partijām – sociālistiem un konservatīvajiem – nebūs vairākuma,” sacīja Ferhofstats.
Ceturtajā vietā ierindojās Zaļie ar 67 mandātiem, kas guvuši labus rezultātus vairākās valstīs. EP vēlēšanās Vācijā tie pat bija pārspējuši sociāldemokrātus, ar apmēram 21% balsu ieņemot otro vietu.
ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere no ALDE sacīja, ka viņa cer nomainīt Žanu Klodu Junkeru EK prezidenta amatā.
“Es esmu strādājusi monopolu salaušanā,” sacīja Dānijas pārstāve Vestagere. “Un to šodien darījuši arī vēlētāji, varas monopols ir salauzts.”
EK prezidenta un citu augstāko ES amatpersonu izraudzīšana notiks sarunu rezultātā pēc tam, kad dalībvalstis iesniegs savas kandidatūras un EP ratificēs galīgo izvēli nākamo mēnešu laikā.
ES līderi jau otrdien tiksies, lai sāktu šo sarežģīto politiskās kaulēšanās procesu.
Šīs EP vēlēšanas ir izcēlušās arī ar vēlētāju aktivitātes pieaugumu. Provizoriskas aplēses no visām 28 ES dalībvalstīm rāda, ka aktivitāte bijusi 50,5% – par astoņiem procentpunktiem augstāka nekā 2014.gadā, izbeidzot ilgstošu tās samazināšanās tendenci.
Pašreizējā EP sasaukuma trīs galveno galēji labējo grupu rezultāti vēlēšanās ir sliktāki, nekā tika gaidīts. Šīs grupas kopā var būt ieguvušas 172 mandātus jeb apmēram 23% no visiem EP mandātiem.
Šie rezultāti gan var mainīties, turpinoties balsu skaitīšanai un mainoties politiskajām grupām EP. Sākotnēji tika prognozēts, ka šīs grupas varētu iegūt 30% vai vairāk mandātu.
